jūs tik ne ne nedomājiet, ka es tāda nepieklājīga, da nē, es vienkārši izlaidusies, da i palaidusies, iespējams, ka nedaudz nevērīga palikusi pret jums tiem, kas man kaut ko nozīmē. jūs man piedodiet, bet es arī turpmāk turpināšu būt tāda pat nevērīga, nevar jau mūžīgi satraukāties.
un kaut kā drausmīgi karsti šodien arī bez visa džempera, ar kuru no rīta bija pat pavēsi. tas, protams, ir ļoti labi, jo bez džempera es krietni labāk izskatos. jāiet jānopērk svārciņi, nevaru tik saprast, vai labāk pirkt tos baltos ar melniem ķeburiem, vai melnos ar baltiem ķeburiem.
darba gan šodien krietni daudz, that is so unfair.

mana bijusī draudzene mani šodien samocīja, es joprojām viņai neko neesmu uzrakstījusi, kā plānoju jau uz ziemassvētkiem, un tad uz lieldienām, varbūt nākamreiz plānošu uz jāņiem. nu vot, es jau tagad skaidrāk par skaidru zinu ka savā vainas apziņā šonakt redzēšu viņu sapnī. un tajos sapņos es parasti no viņas slēpjos, ak dies, cik tuvu patiesībai, man visu laiku bail, ka tik es viņai tāpat vien rīgā neuzskrienu virsū.

patiesībā viss ko es šobrīd gribētu, ir aizlienēt uz kādu nedēļu datoru un idiotiski nosist laiku, spēlējot šerloka holmsa spēli. tā teikt, patrenētu savu kreiso smadzeņu puslodi; par labo var aizmirst, tā jau man tāpat ir atrofēta, nav vērts nemaz censties.