nav vairs nekāda prieka, ka lenijs brauc uz rīgu, es vairs nevarēšu lielīties, ka esmu viņam gandrīz vai pieskārusies, jo citi pēc tam arī varēs pateikt - nu un? es arī esmu.
es vispār uz koncertiem eju tikai tāpēc, ka es krāju viņus savērtus diedziņā, man nevajag nekādas divas vienādas bumbiņas manās krellītēs, ļoti rūpīgi apsvēršu iespēju doties vai nedoties šoreiz. un vai iet vai neiet šonakt uz statoilu. man pie mājām ir divi statoili, ja kas.

man gribas te rakstīt jēlības, bet laikam jau nevar, jo bērni taču lasa, tāpēc es tikai raugos uz savām roku spalvām un domāju, ka ir redzētas arī spalvainākas.

mana pilsoniskā stāja ir vēl zemāka par manu morālo stāju.