nekad nebūtu domājusi, ka varētu tā safanoties par indiešu mūziku, bet nu patlaban gandrīz vai spalvas sacēlušās uz rokām. un pat nospļauties par to, ka vajadzēja izdzēst gandrīz vai tukšu visu meilkasti, lai tikai to dziesmu saņemtu.
Everybody Sing Soni Soni Aaja Mahi Ve
rabba rabba, that's the way maahi ve.

p.s. jūs domājat, ka es tagad varu pastrādāt? he.

es esmu sprīdītis, tikai man ir daudz vairāk nekam nevajadzīgu mantu, it īpaši jau lai ņemtu kaut kur viņas līdzi, laimes meklējumos.
un es nemaz nekaunos par to, ka esmu sprīdītis, jo man, atšķirībā no daža laba, kuram nepatīk ārzemnieki, pārsvarā nepatīk latvieši. un pati sev es dažkārt arī riebjos.
tikai ne šodien, šodien es sev pat ļoti patīku, un arī latvieši daudzi man patīk un cilvēki vispār man patīk. šodien es tirinu kājiņas zem galda, pakratu galvu, un ja nu ofisā palikšu pēdējā, vismaz šajā galā, tad pie tumbiņām uzlikšu indiešu dziesmu uz visskaļāko.
un goda vārds, es ilgi te nepalikšu. rīt paiet gads kopš es sēžu šajā ofisā un tā ir mana ilgākā iestrēgšana vienā vietā manas pastāvēšanas vēsturē. vēl jau kādu laiku jā. vēl jau nedaudz var paciesties, bet es jūtu, ka nīkstu, un mani pie dzīvības uztur mākslīgās barības vielas no vadiņiem, kas sasprausti man visā ķermenī.
a nu ka, davai ka, sadosimies visi rokās, lai man viss sāktos kā sprīdītim, un nebeigtos kā sprīdītim.

un varbūt šī skata dēļ vien es negribu būt par sprīdīti, jo šie mani rīti nav ne ar ko salīdzināmi.
http://foto.inbox.lv/albums/nighthag/Riga/skats_pa_logu.jpg
kā arī nekur nav tik skaisti mākoņi kā rīgā
http://foto.inbox.lv/albums/nighthag/Riga/oranzhas_debesis.jpg
http://foto.inbox.lv/albums/nighthag/Riga/koks_orange_sky.jpg

nu redziet, ko es domāju. cik cilvēku fragmentus jūs tur redzat? es, piemēram, līdz pat vakardienai domāju, ka tam garajam puisim blakus redzamas lampiņas sienā.
http://foto.inbox.lv/albums/nighthag/norge-2/fragments.jpg