eič sī
07 November 2004 @ 12:33 pm
 
runāt ar hellcat ir darbietilpīgs process, tā viņa teica. es nevaru izlīst no gultas, ja hc sāk runāt ar mani un man viņa jādzen prom, lai es beidzot varētu piecelties. visi piekrīt, jā, runāt ar hc ir tiešām smags darbs, pēc tam vairs nekam nav spēka.
 
 
eič sī
07 November 2004 @ 12:54 pm
 
es esmu forša? zini, tā man tāda poza, arī tie mirkļi, kad tev liekas, ka tie ir mani dabiskie mirkļi, tā ir mana poza, es viņu sevī kultivēju, esmu jau saaugusi tik tālu, ka vairs nespēju pateikt, kad tā ir mana poza un kad esmu es. mēs esam vienotas, mēs esam māsas.
un es joprojām mulstu, kad kāds smejas par maniem jokiem, jo man liekas, ka tie nav nekādi joki, bet man patīk un es mulstu, es īsti neatceros, kā bija agrāk, bet man šķiet, ka agrāk neviens nesmējās. mana poza laikam vēl nebija kļuvusi par joku.
 
 
eič sī
07 November 2004 @ 04:57 pm
 
mīļo tēti,
nāc ātrāk mājās. pusdienas atdziest.