dzīvoju no gaismas pazušanas līdz gaismas parādīšanās mirklim. neej prom, man vienai bail tumsā.

ir tādi vīrieši, kas nav nekas (nē, nepārprotiet, es neesmu iedomīga, gan jau kādam viņi ir arī kaut kas), bet viņi ir tik sasodīti lepni par savu vīrietību, ka brīžiem kļūst smieklīgi. tieši tāpēc gribas teikt, ka viņi nav nekas. viņi nav nekas, jo iedomājas, ka ir viss.
un ir pilnīgi vienalga, ko viņi domā par jums, vai jūs viņiem patīkat, vai jūs esat vienaldzīgas, vai viņi pat kaut kādā veidā jūs apbrīno, viņi tik un tā centīsies nodemonstrēt savu pārspēku pār jums. pat ja viņi atzīs, ka jūs tomēr esat šur tur pārākas par viņiem, viņi centīsies to kompensēt ar savām izteiktajām pavēlēm.
viņiem laikam pat neienāks prātā, cik ļoti smieklīgi no malas tas izskatīsies, jo viņi centīsies jūs kontrolēt, viņi dusmosies, ja neizdosies gūt virsroku, viņi nespēs pārdzīvot, ka citas var būt par viņiem spēcīgākas, tāpēc viņi gribēs nedaudz pazemot. jo viņi taču ir vīrieši, īsteni mačo, kas nespēs pieļaut sieviešu pārspēku.
un tad, kad viņi mana, cik maz uz jums tas iedarbojas, viņi sagumst tā kā mazas nelaimes čupiņas, viņi pēkšņi runā raudulīgā balstiņā, viņi nesaprot, kas noticis.
un nedod dievs jūs viņiem atkal pievērsīsiet uzmanību, viņi sāks to visu no sākuma.

man tomēr šķiet, ka man ir ļoti trauslas lūpas, visu laiku bail pieskarties, ka nesaplīst. nu vismaz šodien

šī frāze no sex & the city mani sajūsmina visvairāk

Is your vagina in New York's city guide? It should be, because it's hot and it's always open!