eič sī
14 October 2004 @ 09:47 am
tumšie vakari  
elektrisko sildītāju laiks. elektrība parādās un pazūd. biežāk jau tomēr nav nekā ir
bet tikmēr kola no starbucks krūzītes
pašgatavots kebaba sviestmaizes krustojums
amerikāniskai laimei trūkst vien TV
jālasa Diena sveču gaismā
 
 
eič sī
14 October 2004 @ 03:30 pm
 
man nepatīk spriedze sarunās, tā izjauc manu iekšējo harmoniju un liedz man atbrīvoties. bet es tomēr nevaru atstāt visu pašplūsmā, jo man vienmēr kaut kas jāpierāda, jāpārliecina, jāuzvelkas, ja redzu, ka tas nesanāk. nu kāpēc tiešām dažkārt nevar vienkārši paklusēt? man nebūtu iemesla satraukties un domāt jau nākamo atsitienu. vienmēr tikai atsitieni un sitieni, atsitieni un sitieni. piesitieni. ar kāju pret grīdu.
 
 
eič sī
14 October 2004 @ 04:38 pm
 
cik forša sajūta apzināties, ka šodien es bastošu. vislabākā sajūta taču ir tad, kad tu apzināti neizdari to darbu, kuru tev vajadzētu izdarīt.
nemaz nemēģināšu atrast attaisnojošus iemeslus, vienkārši gribas bastot, un pēc šīs apziņas nez kāpēc iestājas pilnīgs miers.