iekāršu nabiņā zvaniņu, lai visi dzird, kad es dejot sāku.

un vispār jocīgi, es biju vinnējusi balvā braucienu uz Ņujorku saistībā ar kaut kādu zinātnisko darbu konkursu, bet es nedrīkstēju atstāt valsti vēlāk kā 17.datumā, jo ja es nokavētu, tad man viņi vairs neko neapmaksātu. Un es tajā 17.datumā visu laiku mēģināju paspēt laikus tikt uz lidmašīnu, lai gan es īsti nezināju, cikos ir lidmašīna. skrēju prom no darba tādā milzīgā stiklotā ēkā, bet visu laiku kaut ko aizmirsu un skrēju atpakaļ. beigās sapratu, ka nekur nepaspēšu un izdomāju, ka liktenis noteikti mani attur, jo ar lidmašīnu kaut kam ir jānotiek.