cilvēki mūzikas veikalos uzvedas savādi, bet varbūt tikai es, un varbūt, ka tas nav savādi.
vienmēr es atkārtoju vienas un tās pašas darbības un nekas nemainās. vajag pastaigāt gar plauktiem, kaut ko apskatīt, dažus diskus aptaustīt, tas nekas, ka tieši tos diskus tu varbūt esi aptaustīji nezcik reizes, apskatīties dziesmu sarakstu, arī tas nekas, ka tu jau tāpat zini visas dziesmas, kas tur ir, vai arī nezini nevienu, ja to disku neesi redzējis pirms tam. tādas šķietami bezjēdzīgas darbības. vēl jo vairāk tāpēc, ka gribas paņemt rokās tieši tos diskus, kas tev jau pašai ir, un pārbaudīt, laikam, vai visas dziesmas ir savā vietā, vai nav iespraukusies kāda jauna. nē, nu cita runa ir par kaut kādām izlasēm, kuras ir jēga pētīt, jo nevar tak zināt, kas būs tādā izlasē ielikts. bet es kaut kā parasti klaiņoju starp plauktiem un jūtos stulbi, jo nezinu, kur lai liek rokas.
jūs man vispār ticat? :)

un vispār, kā viņiem nav kauna! Margota pārstājusi ražot manu visu laiku mīļāko saldējumu.
Un cik es esmu pamanījusi, tad daudzi pārtikas ražotāji pārstāj ražot tieši manus iecienītākos produktus. Tā noteikti ir sazvērestība pret mani! Šis Margotas izgājiens ir tikai kārtējais ūdens piliens manā jūrā.