Ir pagājis gads, kopš es te mokos un ciešu no atkarības. Priekā!

vakar apstājos pie -33, citādi varēja nosalt. pie -25 agrāk slēdza ciet skolas, varbūt tagad arī, tātad vakar sasniedzu jau stindzinošo aukstumu. bet visiem jau pavasaris nepienākas, vismaz vienā reizē, kādam arī jāpasalst.
pirms tam es sildīju kājas restorāna roku žāvētājā. un ar vienu ausi klausījos, vai kāds netaisās nākt iekšā, lai mani visai akrobātiskie izgājieni netikti pamanīti.
Tagad ir silti.

izrādās, ka ar mani ir vēl trakāk. man ne tikai ir žēl izmest savas 100 gadus nelietotās mantas, pamatojot to ar lozungu 'varbūt vēl noderēs', bet man ir arī žēl izmest ārā citu mantas, kas tiek piedāvātas par velti un kuras man nemaz arī nevajag.