Vakar mani nosauca par Laimdotu. Neļaujieties pašapmānam, ļautiņi, manas dažkārt gaišās drēbes ir pārāk maldinošas jums, bet es neesmu nekāda Laimdota. Laimdotas ideāls pilsētā ir gandrīz miris, es labāk gribu būt Spīdola, nu kas es par Laimdotu? Ieskatieties acīs un redzēsiet, ka kļūdāties. Vai tad tiešām vēl šeit ir kaut viena Laimdota?
Laimdota, pagaidi mūs, viņi sauca. Laimdota, tā nav godīgi, neatstāj mūs aiz vārtiņiem. Laimdota, ar labunakti, Laimdota!

atkal pilnīgi neadekvāti sataisījusies kā uz pludmali, spiestā kārtā gāju pusdienās uz double coffee, vēl nezinu, vai nevajadzēs ņemt taksi, lai nokļūtu mājās. pats trakākais, ka smirdu pēc cigaretēm, tātad vēl var dzīvot.
bet vispār pa vakariem parasti ir jauks laiciņš, nu tieši tāpēc es nekad neņemu līdzi lietussargu, jo lietus taču līdz vakaram rimsies. mana ierastā likumsakarība, lūdzu, nepievil mani šodien!