Tā laikam ir kaut kāda reakcija, ķīmiska varbūt, ka atnākot vēlu mājās, pat ja dzerta tikai tēja, liekas, ka viss tā apkārt līgojas, šķietami sagribas iedzert ūdeni un nolikt glāzi pie gultas, ja nu pa nakti sāk slāpt.

Centos uzvesties pēc iespējas klusāk, neslēdzu iekšā gaismu, staigāju uz pirkstgaliem, un tas viss tikai tādēļ, lai no rīta kā muļķe konstatētu, ka viņas nemaz nebija mājās un ka saklātajā gultā zem segas atradās tikai tīrs gaiss.

es neesmu atbraukusi šeit par datoriķi, ledusskapja izēdāju, veļas mazgātāju vai klaunu būt. visvairāk es māku jūs mīlēt no attāluma.