eič sī
11 June 2004 @ 10:37 am
 
mazais dienas prieks, ka raisa smaidu visas ielas garumā, ir nelielā saskriešanās ar svešu cilvēku, jo nevar saprast, pa kuru pusi iet viņam garām. es eju viņam pretī, viņš nāk man pretī un tad mēs sākam dejot svešinieku deju - es lieku soli uz labo, viņš uz kreiso, es uz kreiso, viņš uz labo, līdz nopietnās sejas izteiksmes pārvēršas smaidā.

Always keep right! uz mani īpaši nedarbojas. Man ir tieksme apiet cilvēkus un lietas pa kreiso pusi, radot sastrēgumu satiksmē.