es cīnos, jūtu jaunu cilvēku dzimstam, bet bail, ka varbūt tā tikai ir mānīga mirkļa sajūta. es negribu dzīvot mirklim. nevaru saprast, kā lai nosaka, kad jauns cilvēks ir piedzimis. varbūt tikai muļķība.

jutu važas krītam, pavisam nenokrita, man bija bail no viņiem visiem. es nemāku tā bez kauna stāvēt kaila pūļa priekšā.

es parasti esmu greizsirdīga vīriešu dēļ ļoti īsu brīdi. pašu pirmo reizi, kad ir iemesls greizsirdībai, pēc tam tas pāriet, pavisam pāriet, tā, ka vēlāk var darīt visu ko, bet greizsirdību manī var neizsaukt.

Bet draugu dēļ... to dēļ esmu greizsirdīga visu laiku, kad vajag un nevajag, jo tik viegli ir uzaudzēt sienu starpā un to vairs nenojaukt. jo viena drauga aizstāšana ar citu nav tas pats, ja var reizē paturēt abus.