eič sī
03 February 2004 @ 09:58 am
saule  
ejot uz darbu, veselu kvartālu saule man spīdēja taisni sejā, tāda neparasti liela, jo nebija pārāk augstu. un es neredzēju neko apkārt, gandrīz neredzēju, kādu gaismu rāda lukofors, tikai nojautu pēc gājēju kustības pretējā virzienā.
un es kaut kā neviļus atcerējos pirms 3-4 gadiem nostopēto šoferi maršrutā Valmiera-Rīga, kaut kādā vēsā un saulainā aprīļa dienā, kad mēs braucām un saule bija zemu un spīdēja taisni sejā. un tas šoferis sūdzējās, ka viņam vienmēr gadās kādas problēmas ar dabas stihijām, kad jābrauc uz Rīgu no Valmieras, vai nu lietus tik spēcīgs, vai nu baigais sniegputenis, vai migla. un pat smukā pavasara dienā neiztikt bez saules, kas spīdēs taisni sejā tā, ka grūti koncentrēties braukšanai. bet saule tomēr ir visforšākā no visām stihijām. vai gan citādi tik daudz cibistu šodien to pieminētu?
 
 
Current Mood: vienkārši fantastisks
 
 
eič sī
03 February 2004 @ 10:17 am
ļaužu pūlī  
vakar, jā, vakar atnācu mājās un tur neviena nebija un es arī negribēju sēdēt viena, tāpēc viena gāju pasēdēt ļaužu pūlī. pasēdēt vienai ļaužu pūlī dažkārt ir foršāk nekā vienai vienatnē. var novērot un pa kluso noklausīties ne manām ausīm paredzētas sarunas un tēlot iegrimušu savā lasāmvielā.
cilvēki man apkārt mainījās, visubeidzot piesēdās man blakus divas cukurdozītes (par cukurdozītēm es saucu tādas mazgadīgas čiksas, kuras runā mākslīgi koķetā balsī arī savā starpā, nu par cukurdozīti ir cits stāsts, kāpēc tieši tāds vārds man šķiet atbilstošs). tad lūk viņu sarunas sākās par to, cik viss tomēr ir dārgs un kāpēc te nevar nopirkt parasto tēju maisiņos. nē, nu vispār, nevar taču dzert tik dārgu tēju, nu kas ir pats lētākais? nu suliņa, dzersim suliņu. lūdzu, divas suliņas, man persiku, tev kādu vajadzēja?
es lasu tālāk, cenšos uzkrītoši neskatīties, kādu brīdi esmu iegrimusi savā pasaulē, bet dzirdu tālāk: nu tu ko? es taču netaisos ar viņu mūžīgi kopā būt, nu tas tikai tāds pagaidu variants man ir, kamēr man nav darba, man ir ļoti izdevīgi dzīvot pie viņa, bet tas vēl neko nenozīmē. es taču drīz atradīšu darbu, tad arī varēšu izvākties, nemaz netaisos ar viņu pārlieku nopietnās attiecībās ielaisties. bet ko tu pati? otra sāk jau smieties - nē, beidz, man taču arī viss tikai tāpat vien. nu iedomājies tik, viņš man piedāvāja nopietnas attiecības. kādas vēl nopietnas attiecības? es netaisos ar viņu veidot nopietnas attiecības, nu tikai tāpat vien nedaudz patusēšu.
es sēdēju pārāk cieši viņām klāt un viņas pārāk daudz smēķēja, tādēļ man negribējās tur ilgāk uzkavēties. man prātā arī sāka rasties domas, kā būtu, ja es uzlietu karsto šokolādi sev uz galvas, vai varbūt viņām uz galvas un es pārāk labi spēju vizualizēt tādu ainu savā prātā, tādēļ sapratu, ka vienkārši pienācis laiks iet mājās.
Rēķinu, lūdzu, paldies un uz redzēšanos!
 
 
Current Mood: pacilāts
 
 
eič sī
03 February 2004 @ 05:41 pm
 
Urrrā! Es esmu vislabākā, tā man pateica! No visiem kandidātiem visatbilstošākā! Pēc visiem psiholoģiskajiem tekstiem vispiemērotākā! Es dabūju labāku darbu :) Tikai negribu es to sarunu ar tagadējo priekšnieku. Vienīgais mīnuss - tagad nevarēšu ņemt atvaļinājumu martā vai aprīlī, kā biju plānojusi. Un nesanāks man braukt pie [info]lusis ciemos.
 
 
Current Mood: visus piedrāzt