eič sī
13 October 2003 @ 10:48 pm
 
Tagad arii Alniz aizbrauc prom, shodien bija nelielaa pavadiishana un pljaapas pie saldeejuma kokteilja glaazes.

Shodien vairaaki cilveeki man prasiija, vai tas raksts sestdienaa bija par mani. Jaa, bija, cik nu tur vispaar vareeja just manu klaatbuutni, bet tomeer mans celjabiedrs pacentaas, lai tas raksts tur buutu. Un vispaar, tagad tachu esmu "kruta" - Dienas cilveeks bez maz vai :)) tik daudz cilveeku jautaa.

Veel aizgaaju maajaas no darba, ne cik taalu nebiju tikusi, shefs zvaniija peec 10 minuuteem un es atgriezos... savas nolaadeetaas pienaakuma apzinjas deelj. Koleegji laikam domaaja, ka nu ir suudi vai kas taads, bet nekaadu suudu nebija, jo man vienkaarshi bija jaapabeidz nepabeigtais :) Pie tam atgriezhoties es smaidiiju, un tas nebija smaids kaa maska savam aizvainojumam, jo taada vienkaarshi nebija. Tas nebija arii neveiklais smaids, kad iisteniibaa smaidiit nemaz negribas. Es vienkaarshi smaidiiju, jo jutos labi.