Nu neesmu es bēdīga, skumīga vai vēl sazin kāda. Kāpēc citiem šķiet, ka man ir slikti? Agrāk man teica, ka izskatos un izklausos pārāk nopietna. Tagad visi jautā, kas man kaiš. Nekas nekaiš! Dažiem pat rodas pamatotas aizdomas, ka man ir depresija, jo izskatos apātiska. Viņi visi par mani zina labāk, vai ne?

Esmu ar sevi apmierināta (nejaukt ar piešpietiekamību) un laimīga. Savā izpratnē. Vai tiešām man mūžīgi jāsmaida, lai viņiem liktos, ka ar mani viss kārtībā?