man visu laiku bail, ka es zaimoju. vakar gribēju ar bībeli rokās iet ārā, jo bībele man nelīda iekšā mazajā somiņā, man vajadzēja bībeli aizvest onkulim, un tad es gribēju ar to bībeli iet klāt parciņā cilvēkiem klāt un tādā lēnā balsī teikt:
aaa-tvaaaiii-nooo-jiiiieeeet...
un skatīties, kā viņi visi no manis mūk pa gabalu, vēl vajadzēja tādu muļķīgu smaidu sejā un to grāmatu pagriezt tā, lai viņi pa gabalu jau redz, kas man par lasāmvielu rokās. un vēlāk braukt trolejbusā, salikt kājas kā teicamniecēm pieklājas ļoti cieši kopā un bībeli uzlikt uz celīšiem ar uzrakstu uz augšu, lai visi visi redz, ka es tur ar bībeli sēžu, nevis iepazīšanās nolūkā.