eič sī ([info]hellcat) wrote on January 12th, 2005 at 10:49 am
tieši tā iemesla dēļ, ka es pasīvi meklēju veidu, kā izbēgt no pienākumu apziņas, es vienmēr priecājos par globālajām katastrofām. šī laikam ir pirmā reize, kad es to atzīstu skaļi. es vienmēr ar iekšēju nemieru gaidu, kas tad vēl traģiskāks notiks un kādā mērā tas ietekmēs manu apkārtni. līdz šim vēl nekas nav būtiski ietekmējis, bet iespējams, ka es no visas sirds priecātos, ja tagad mūsu teritorijā sāktos karš, nemieri, plūdi, zemestrīces, cilvēku panika. ar piebildi, ka tas neskartu manu dzīvību un veselību.
haoss, kas radītu vispārēju jucekli, uz kuru varētu nogrūst visas vainas un it kā nerealizētos sapņus.
protams, ka man būtu nedaudz bail, bet tās būtu tieši tādas pašas bailes kā ejot uz darba intervijām, liekot gala eksāmenus, aizstāvot diplomdarbus un kāpjot autobusā, lai brauktu uz vairākiem mēnešiem prom no Latvijas. bailes no nezināmā.
 
( Read comments )
Post a comment in response:
From:
( )Anonymous- this user has disabled anonymous posting.
Username:
Password:
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

Notice! This user has turned on the option that logs IP addresses of anonymous posters.