| Jan. 1st, 2016 03:00 pm Šķita, ka "Cilvēks, kas smejas" ir piemērota izrāde teātra apmeklējumam kopā ar vecākiem un bērniem, bet nācās secināt, ka bērni garlaikojas, jo teksts bieži nesaklausāms un grūti izsekot sižetam, bet vecāki jau pārāk moderni šāda veida teātrim.
Interesanti, ko un cik pieklājīgi brāļi Kalniņi teica Rēzijai. Jo brālis Imants taču vēl nav kurls, ja vien tāds nekļuva pēc amuzikālo trokšņu kakafonijas izrādē, bet brālis Viktors vēl nav dumjš.
Aniņš un Cīrule gan ar mainīgiem panākumiem centās haosā ieviest kādu skaidrības un jūtu epizodi, un Cīrule pat vienīgā labi dziedāja, tāpēc žēl arī viņu, ne tikai skatītāju.
Pozitīvais atlikums - mājās atradu "Menueta" disku un noklausījos, kā dziesmu oriģināli izklausās aranžētāja nesatizloti, un pārlasīju Vika lieliskos tekstus.
"Jums nav vajadzīgas dižas domas
Jums nav vajadzīgi diži vārdi
Jums ir vajadzīga jauna sapņu grāmata.
Mīliet savu papēdi iekš rozā
Ticiet savam pūpēdim starp ausīm
Dziediet aleluja jaunai sapņu grāmatai."
Laimīgu mums visiem gadu - ar sapņiem, bet bez sapņu grāmatām.
Viks 4 comments - Leave a comment |
