| Prāta banka. |
[17. Aug 2007|10:26] |
Tas nu ir nodarīts. ko nu es varu apsolīt pavisam droši, es vairs nekad pat nesmīkņāšu par TV prāta spēļu dalībniekiem, kuri neatbild uz elementāriem jautājumiem. Te nav runa par intelektu. Tā nav spēle uz naudu, bet cīņa ar sevi, konkurentiem un fortūnu. Biju nekāds, drebēju kā receklis un mani draugi un māsas vīrs apliecināja - tāds es neesu redzēts. Grimētavā aizpildot līgumu māsas vīram pārjautāju vai viņa vārds Ainārs ir ar garo "ā" un uzvārds beidzas ar "ls" vai "lis". Tas bija signāls, ka neesmu neparko vairs pārliecināts, balsi savu nepazinu, dreboša klusa un vispār...
Ierādīja 1 vietu. Tas jau ir neparocīgi, būt pēctam jebkurā gadījumā ir ērtāk. Pāris jautājumus vispār aizšāvu pēc piena, un tajā pašā sekundē saprotot, ko es daru?! Kā var "sarkanā barona" vietā pateikt "melnais piekūns" ?!!! - nu tas vācu lidotājs iznīcinātājs. Ajh tas viss bija kā murgā, bet nu otrā kārta vismaz neviens ar mani nekaunēsies, jo "stavkās" nemuļļājos pa 10..vai 20, gāju uz visu, uz visu un liekas vēl uz 30 (to zaudēju - bet droši vairs neko neatceros). Itogo ar 100 eirikiem 2 vieta. Un kad puisis bij izkritis (labi, ka viņš nejautāja man, es pateiktu pareizo priekšā par 60erikiem, nu vismaz uzvedinātu, un pārvilktu svītru savai iespējai uzspēlēt finālā) nācās atkal tomēr sēsties pie galda uz "mazo finālu". Sevi atradis joprojām nebiju, bezjēdzīgi izmantoju papildiespēju, 4 jautājumus izvilku (godīgi jāsaka Švāns pavilka pie ceturtā, bet tajā pašā mirklī pie jautājuma pieņemšanas gan ar noraka bezmazvai) un no piektā nobijos (pēc tam tapa skaidrs, ka konkurenti, ja es viņiem jautātu drošības pēc, vispār neko nezināja šajā sakarā). Kautgan arī to normālos apstākļos es zinātu, bet laiks gāja uz beigām un ja Švāns mani steidzinātu atkal sataisītu sūdus.
Rezumē: lai vai kā, es tomēr biju šīs spēles uzvarētājs ar bilanci 250 eiriki un gada abonomentu ar Ilustrēto zinātni. |
|
|