lasu draudziņa blogu. raksta jau viš par sevi, bet jūtos es 100% tieši tā.
kā būtu gan bijis, ja nebūtu nobijusies. nobijusies no tā, kas bija iekšiņās tos laikus atpakaļ. ja tomēr, tomēr būtu ļāvusies.
ja vien mīļumu un pieķeršanos nenomainītu niknus uz sevi un tā laušanās uz āru...atgrieztos atpakal laikā un sadotu sev pa pirkstiem un muti.
šodien gribu atpakaļ tā laika tos mirkļus. atliek vien gramstīties gar kaulainām atmiņām.