tiko atvēru draudziņus pa ilgu laiku, un tur stāv ziņa:

Joks ne tik ļauns cik jauks, un draugi jau tāpat domā, ka sajucis es, bet laikam jau jauki tā uz tām zvaigznēm dzīvot un smiet.
Es ar kur citur, kā senāk dzīvošu - pie parka liela, liela, kur aprakti visi latviešu literatūras dižgari, tad iešu ar tiem čalot un tēju sadzert. Gan tu ar nokāpsi no tās zvaigznes un čalosi, dzersi tēju, un smiesi ar Mums.

gaidu akal sniegu, lai varu ciemā braukt.