jau sen man ir viena doma galvā, kas pēdējos brīžos atkal un atkal mani sabaksta. sanākušas domas akal bija par tā īstā cilvēka atradumiem, meklēšanu, saskriešanos...un kā mana pārliecība vēsta- nav vērts tikai(piemēram) Latvijā ko tādu mēģināt atrast un visu dzīvi sūkstīties, ka pareizās sievietes vai vīrieša tavā dzīvē nav. pasaulē ir cilvēku miljardi, un iespējams tieši starp viņiem ir the one for you. protams arī tādā vīzē var nonākt galējībā, ka visu dzīvi esi dzenājies apkārt ar tādu domu galvā un attopies, ka esi viens..iespējams izdzīvotais bija tā vērts. ne krievu, ne šveices, bet pasaules rulete jau sanāk.
mani atbaida un biedē doma, ka šeit pat Latvijā atradīsies the one. robežu klaustrofobija, heh. un patīk doma, ka vari atļaut sev nepiespiesti izbaudīt tik daudzos un dažādos cilvēkus. iespējams šitās visas domas man ir uzmeistarojis tas wild man in my head, bet es viņam atļauju tur palikt.