pēc cik tur vairak kā septiņu dienu non-stop darbošanās sodien pagulēju stundiņu ilgāk kā parasti. un rītu tomēr saku ar zaļo tēju, nevis kafiju.
Un tas rudenīgais drēgnums mājās, ko darbā esot pat nepamani..pat patīk...tumsība, mistērija, tāpēc var klausīties siltu mūziku :)
Dzīvoju savā pasaulē, nav ne jausmas cik cilvēki nogalināti pēdējās nedēļas laikā, cik lieli kartupeli šogad latvijā izauguši vai ko domā deputāts trešajā rindā pa kreisi..
un esmu stingri nolēmusi palikt šodien mājās un ne soli nespert laukā. Un ir pat dīaini, ka ir diena mēnesī, kur tu vari būt ar sevi un kaut kādu virtuālo vidi. sirreāla sajūta veči.