Goba
11 February 2009 @ 08:57 pm
 
dīvainā sajūta laikam jau balstīta uz slimošanas rēķina.
šonakt noteikti izsvīdīšu visu dvēseli palagos. bet vēl stundas 4 jāpaciešās līdz tādiem nonākšu.
kā arī tiešām jumts tek pa savējam. tāds ļaunumiņš iekšā. velniņš- dīdās un dīdās.
dziedu līdzi Bovija kungam un dungoju- the woman who sold the world. kārtīgi padomājot, tikai viena cilvēka klātbūtnē uzvestos godīgi un jauki. un tas mani sajūsmina. invisible touch :)
un man vienkārši medus gar ausīm līst, jo pēdējās dienās ir nācies dzirdēt lieliskas vīriešu balsis. kārtējo reizi vienalga ko viņi saka, tikai runājiet. vienu iespējams dzirdēšu tikai pēc gada(perfect british), bet to otru vēl nākamnedēļ.
bet visus pārējos- so very randomly.
paralēlā pasaule.
 
 
Hormoni: casanova in me is speaking
 
 
Goba
11 February 2009 @ 10:17 pm
 
protams, atbildu ar smaidu. bet jūtos kā lomkās.
KĀDS AIZVĀCIET MANI NO ŠEJIENES!!!
BŪŠU ZEM GALDA! ASPIRĪNU VAIRĀK NI UN NI, TAD ARĪ VAIRĀK NEUZVELŠOS KĀJĀS.
ceļojums aizspogulijā turpinās.