šorīt izrāpos uz ielas ar termo krūzi, kurā iepildīta kafijas dienišķā deva. un šitādā suņa laikā bija pa pirmo. ej pa ielu, pļeckas krīt virsū, bet pie deguna labi smaržo kafija. un sakārojās kāda cigarete arī. iederējās ainavā, heh. ausīs vēl skanēja De/Vision. un secināju, ka kārojās vientulības- kad atnāc no darba vai no rīta pamostoties. tā, ka esi viens. šobrīd sajūta tāda pašpietiekama un pašiedvesmojoša.
pilsētā ir Vēja Suns, bet mums "lellē"- Edīte Piafa.

transportos esmu atsākusi lasīt grāmatas.
un sajūta tāda, ka apkārt dzīvu ielu un cilvēku nav, ir tikai drukātie un mazie iedomu draudziņi.
ardievu, realitāte, ardievu!

p.s. šodien akal sajūta, ka ne sūda nezinu kas notiek. pēkšņi Demakova pamanījusies iegūt maukas titulu.
p.s.1. eju akal darboties...pat voļļuku nevajag šitādā hajā.