Sākam mosties kaut kur ap 7:30...


Mākoņi ar pamazām sāk izklīst un laiks sāk skaidroties

Kamēr citi vēl knosās, Normanons ķeras pie brokastu vārīšanas



Paēduši, sākam jaukt nost mūsu nometni, par kuru smejam, ka šeit nākamgad būšot jau kempings ar ponijiem, jo zālē uzgājām iebetonētu pamatakmeni..


Sapakojam teltis, somas un dodamies celā...

Pirmais pieturpunkts - Bernāti, kur dodamies meklēt geokešu Bernātu bāka



izkāpelējuši augšā lejā tā ar neatradām, nesapratām hintu... Pa labi pēc otrā pakāpiena?

visas skrūves iztaustijām, bet nekā ..


taču jūru redzējām pa gabalu

Intars pēc savām kartēm rāda, ka gar jūru jābūt ir veloceliņam līdz Jūrmalciemam

braucam un nedaudz tālāk apstājamies pie Rietuma gala, kur grieta zem celma atrod nākamo pa ceļam atzīmēto geokešu Final West Destination

kamēr citi pozējās un grozās




Maucam tālāk, pa meža velo ceļiem, kuri gan brīžiem bij tik mīkstmilšaini, ka ne pamīties...



Beīgās pēc Intara GPS diezgan nomaldījāmies pa "velo celiņiem", kuri bieži vien pārtrūka un izbeidzās smilšu kāpās, taču nepagāja ne 2h, kad tiekam ārā uz normāla grantēta ceļa, pa kuru minām līdz Jūrmalciemam




nedaudz atvilkuši elpu Jūrmalciemā, minam tālāk...



pēc 10 km braukšanas pirms robežas piestājam atvilkt elpu


pēc nākamajiem nobrauktajiem km stājamies, ieraugot lielu aitu baru, kuras pamanot mūs metas bēgt...

pa to laiku Normanons jau otrā ceļa pusē pie ķēvēm...

savukārt aitas brīvi pārskrien pāri ceļam






atpūtušies minam tālāk pāri robežai,  kur domājam atrast kād veikalu

un nolemjam griezt iekšā Šventoji

Lietuvas karog krāsu elektrostacija

Būtiņģes naftas termināls tālumā

Šventoji pilsētiņ ir pilna mazu veikalu, ēstuvju, kuri gan vēl ciet, vasaras sezona vēl nav sākusies, taču atrodam atvērtu vien restorān, kurā nolemjam piestāt ieēst ko siltu...




paēduši ejam uz blakām esošo Cento veikal sapirkt ēdamo un dzeramo



atvadu bilde pie metālmākslas..

un minam tālāk

pa velo ceļu, kurš kā daži pilsētā satiktie vietējie teica - vijoties līdz pat Klaipēdai


esam nonākuši Palangas sākumā un ejam pastaigāt gar jūru



skatoties kartē, saprotam, ka nav jēga mīties šovakar uz priekšu, jo sāksies pilsēta un nebūs kur būvēt telt



tapēc atrodam guļamvietu netālu no veloceļa, patālāk no kāpu zonas un ļaužu acīm

grieta ar skudru lasot zaķkāpostus atrod ezi


laiks vakariņām


un tumsai iestājoties ejam gulēt laicīgi 22os, visi noguruši.


Grietas stāstījumā:

2.diena TRAKO ODU DRĀZIENS
Vienīgais ko pa nakti bij apskādējusi Čupakabra, bij mana frizūra.

Puiki mostās labā omā, man ar viss čiki, pekelējamies, ēdam, vācam teltis, uz riteņiem. Uhū, jau uz ceļa saprotam, vējš pamatīgs, labi ka no sāna, ne tīrs pretvējš, iespējams, bēgšana no lielā vēja un Intara ļaunais tomtoms iesākumā aizveda mūs uz Bernātu bāku (geocach neatradām) un LV galējo R punktu (geocach +) un beigās ievilināja mūs „riteņu celiņos” meža biezokņos, kalnos, lejās, smiltīs, kurus Lady Gaga iesākumā pārvarēja ar izsaucieniem fāk!, tad bļeģ!, un tad jau jobani rot! Kā noprotams, grūtības pakāpe auga augumā, līdz visi veloceliņi vienkārši izbeidzās lielā kāpā punkts. Neko, laidām atpakaļ, uz graņtirovkas ceļa uztikuši, saprotams, traucamies vēja spārniem, par ko es pārskaitos nejēgā, tu brauc pa time akmeņiem, galva kratās kā trakam tītaram un vēl pīkstēt nedrīkst, jo redz – ceļojuma plāns jāpilda.

Es bij beigta, uztikuši uz asfalta – starā, minamies kā traki odi, ar pīpauzēm, satikām zirdziņus un kaziņu-aitu baru, draudzīgus robežniekus, minies, minies, tad jau Būtiņģes naftas termināls, Šventoji ciems, kur nopirkām svaigi kūpinātu sardīni vakariņām, iekodām vietējā krodziņā vakariņas zupiņas un cepelīnus. Jāsaka gan, ka uztiekot uz asfaltētā veloceliņa bij pilnīgi pārpasaulīgs prieks – smalkais asfalts, 3 metru plats, iet pa priežu meža celiņu gar kāpu, viss smaržo, ripo uj ku labi, vienkārši – superstārs, kāpēc mūsu fakinā valdība nevar noorganizēt ne mašīnu ceļus un kur nu velo celiņus, man vienkārši prātā neielien, nu kāpēc tepat blakus Lietuvā ir lieliski lielceļi un lieliski veloceliņi, tāpat Igaunijā, kā atceramies no pagājšgada, un Latvijā? Nu ko lai saka, amatpersonām interesē tikai areāls ap savu pimpi +50 metri, viss.

Tā kā dibeni jau putās, esam tiešām fakin nobraukušies, tomēr 79km ar spēkus izsūcošo meža iesākumu, protams, mūsu pionieriem Intaram, Normanonam un Skudram viss pie kājas, tie ir gatavi drāzties tālāk kā traki odi, nenogurst nemaz, tomēr nakstsmājas nolūkojam turpat biezākajā meža strēlē pirms Palangas, vakara guni nekūrām ugunsdrošības un sev liekas uzmanības nepievēršanas dēļ. Es salasīju svaigus zaķkāpostus un uzliku uz savas zivjmaizes, ņāmmmm.

Gaga bij cierējis lūkoties telefonā lobstertube vai redtube, tā teikt straumēt seksus, un tādēļ iepircis riekstiņus un popkornu, hā, un vēl Šventoji ciema ir daudzstāvu baznīcas ar kristīgo spa un masāžas salonu 5.stāvā, kur katoļu priesteri .. hmm hmm arī šī tēma tika apspēlēta, izejas dati pēdējie škandāli katoļbaznīcas pederastu atmaskošana.
Skudra un Normanons jau ir tā sadziedājušies, ka šiem ir izplaukusi īsta mīla, piedāvāju viņiem gulēt kopā saslēdzamajos Lafumas guļammaisos, lai viņī nebūtu šķirti ne dienu ne nakti, mca mca, un varavīksnes krāsas zaigo, mca mca!

Toties Normanonam ir skaidrs plāns Grieta’2015, nākamos 5 gadus es velotripā nedošos, jo septembrī Skudra man taisa pirmo bērnu, tā ik pa gadam, un tad nu sanāks, ka uz katru maiju es būšu ar lielu punci un tupēšu mājās, savukārt, Normanons un Gaga audzinās mūsu bērnus, jo Gagas vēders ir kā batuts uz kura bērniem izlēkāties, un Normanons ir ļoti saimniecisks un pārtīs autiņus un vārīs putriņas. Vai nav idille? Grietai Velna Raganai esot jākļūst skaidram, kur ir sievietes īstā vieta – mājas, dzemdēt bērnus un daudz nerunāt.

Arlabunakti zaķkāposti un ezi!

Trešā diena | Palanga – Klaipēda – Kuršu kāpa (60 km)

Mostamies, rīta rosme, Normanons uzvelk Zaķa šortus un top dublis #2 [dublis #1]


silta kafija un makaronu stūķis brokastīs





esam gatavi mīties tālāk





esam Palangā un piestājam pie jūras tilta


kas ir populāra pastaigu vieta vasarā


kas nosēts pilns ar makšķerniekiem







mēģinam ar meklēt geokešu Juros Tiltas. Geodetic Mark # 25082



taču nekā, neatrodam...



pa pludmali pastaigājas gulbis


dodamies prom uz pilsētu




piestājam pie Palangas baznīcas, kur atrodam geokešu City Church




tālak minoties cauri Palangai iznāk ar nobraukt garām vecajai aptiekai

šeit ar ir noslēpts geokeš, kuru gan neatrodam.


kā jau riktīg tūristi, nolemjam izmest līkum caur Palangas parku





kurā atrodas Dzintarmuzejs




esam jau izbraukuši ārpus centra

un Normunds spiež pa bremzēm, jāapskata nobraukts zalktis


Iebraucot pa velo ceļu Klaipēda nonākam tādā kā Purvciema guļamrajonā

nopirkuši turpat esošajā Rimi nedaudz pārtikas piesēžam ieēst



un dodamies uz staciju




mūsu Dienvidu tilta mazais lietuviešu brālis - gājēju tilts, kas ar vēl nav pabeigts

Klaipēdas stacija atgādina vairāk dievnamu


nopētam vilcienu sarakstu rītdienai uz Šiauliai un nolemjam, ka jābrauc 15:04


šis protams bij jānobildē priekš vienas lielas TOTC cienītājas

pie Klaipēdas stacijas stāv kāds smags eksponāts


pie kura protams top tūristbildes


minam tālak, meklēt prāmi uz Kuršu kāpu



Noskaidrojuši no kura gala, kurā rindā jāstājas ...

aidā! 3 min braucienā pāri uz otru krastu




tagad jāizdomā uz kuru pusi braukt. mudinu visus, ka jāmin uz mola pusi, jo tur ir atzīmēts geokeš

un turp ar braucam




priekšā Delfinārijs

pie kura ar piestājam un skatām, kā kanālā peld gulbis un gulšņā roņi







pie mola krūmos atrodam ar atzīmēto geokeš Molas (breakwater)

kurā atstāju savi vizītkarti, un atrodam Zaļumballes festa pinu

un dodamies uz molu, kas nokrauts milzonīgiem betona blokiem











pl.rāda jau ap 20iem un ir laiks mīt atpakaļ




pa velo celiņu meklēt vietu naktsmītnei




kuru uzceļam atkal ļaudīm neuzkrītošā vietā netālu no veloceļa



un dodamies uz jūru skatīt saulrietu


pa skuju taku augšā kāpai


aiz kuras paveras plašumi


Normanons visu iepanorāmē



un dodamies lejup, pastaigāt gar jūru

kur atrodam krastā izskalotu kaiju apgrauztu beigtu roni

saule jau aiz horizonta

un dodamies atpakaļ uz skuju taku (uz kāpās redzamo elektro stabu, kas mums ir orientieris, lai neapmaldītos pa kuru galu atnākuši)

protams Normanonam ronis ir jāapgriež uz muguras

un jāpaskaita ribiņas




Grietas stāstījumā:

3.diena DRAKONS un ŽIRGU GALVAS
Rīts ir agrs un pikts, lai gan vakar visiem puikiem novadīju nogurušo muskuļu stiepšanas demonstrējumus, tomēr man muskuļi ir piedzīti un pie slodzēm sāp, tāpat no mugursomas berzieniem ir uztūcis viens mugurkaula skriemelis kā tādam drakonam, Intars iedod kaut kādu vēsinošo ziedi, kas arī palīdz, jo līdz vakaram spura bij noplakusi un nesāpēja.

Pie brokastu uģīša (ugunskura) mūs apciemo vietējais bomzīc, kuram pirmā sieva dzīvojot Liepājā, paprasīja cigareti, izstāstīja, ka vasarā esot trakas kaujas pie kūrortpilsētu Palangas un Klaipēdas miskastēm un devās tālāk ar savu drandoļetu velo mežā.

Gatis pīkst un vaid, bet sejā priecīgs smaids. Un sejā vēl ziemeļbrieža Rūdolfa cienīgs sarkans snīpis, nodedzis saulē, glābju puikus un viņu outfitus ar kokosriekstu eļļu.
Laižam uz Palangu, taisam tūristu bildes uz L veida mola, un riteņiem ss.lv bildes. Priecīgs prāts, gulbīts, vietējie urlas Žirgu galvas, tālāk pa veloceliņu uz Klaipēdu lūkot vilcienu sarakstu, tad uz prāmi un uz Kuršu kāpas virsū. Krustu šķērsu, jūras muzejs, 3 roņi, atkal gulbīts, mols, atrasts ģeokešs, lēkāšana pa milzu betona bluķiem un man no saules, vēja, noguruma uznāk tāds trulums, ka es aizmirstu uz mola savu mugursomu, tad kad attopos, fāk, nobremzēju tā, ka Intars man gandrīz pakaļā iebrauc, redzu normanons laiž slaidi garām ķiķinādams un manu mugursomu uzsaiņojis uz saviem pleciem. Lūk, FAIL!

Šurpu turpu, veloceliņi superīgi, dabas liegums, iekārtojam nakstmājas jaukā mežā ar zaķu un aļņu organic spirām, tik ugunskuru kurt nedrīkstam, ļoti auksti, bet pie jūras ļoti ļoti smuki, puiki sildās ar leģendāro Dainava, atrodam izskalotu, mirušu roni, nekrofīlijbilžu sesija, kopbildes, čaj čaj uz nakti, iemiegot dzirdamas sarunas, ka Intars mēgina pielauzt Gagu iet fočīt zvaigznes uz kāpu ar lielo ekspozīciju uz statīva, ārā ir tik auksts, ka ir saprotama Gagas vēlme nekur nedoties, toties Intars ir sasilis ar Dainava un spara pilns, toties Norma jau čuc un sapņo kā rīt atkal varēs drāzties uz priekšu kā traks ods.

Kad aizver acis, tad ir sajūta, ka gāzies uz priekšu un gar acīm skrien asfalts, nu, atceraties, bērnībā, kad visu dienu esi lasījis avenes, vakarā, aizmiedzot actiņas, priekšā rādās avenes avenes avenes. Un vēl man miegos pavīdēja doma, ka, ja nāks tas alnis apciemot teltis, tad uzkāps man caur telti uz galvas knakšķ!