Taču jāteic gāja diezgan grūti, jo nebijām aprēķinājuši savus spēkus un smagās nastas, kas jāved, tā kā vien līdz pus ezeram tikām. Nobraucām turp/atpakaļ kopsummā kādus 200 km, bij i spirts un sports, visādas riteņu likstas un jautrības. Pēc četru dienu ceļojuma man tagad ir saulē apsvilusi seja un rokas, stīvums muskuļos un izrauta ērce padusē... visādā ziņā sajūta pozitīva, bet, lai apbrauktu visu ezeru apkārt vajadzētu tomēr kādu nedēļu un ar tādu domu, ka vismaz kāda diena jāvelta atpūtai pludmalē, neba 8 h slapju muguru, sāpošiem kāju muskuļiem mīties dien dienā.

Pirmā diena
1.maijā kopā ar Kritisko masu 13:00 startējām pie dailes teātra, lai dotos uz centrālo staciju un 13:54 sēstos vilcienā uz Sedu, kas ir tāda, kā padomju laiku tipveida projekta pilsētiņa, kas atgādināja tādu kā slimnīcu ar vairākiem līdzīga izskata korpusiem. Nedaudz apskatījuši to, iepirkušies vietējā veikaliņā, pārmetot dažus vārdus ar vietējiem devāmies tālāk uz Valku. Bija jau vakars kādi 20:00 un nolēmām, ka šovakar galvenais ir tikt pāri Igaunijas robežai un izbraukt ārpus Valgas, lai sameklētu naktsvietu, kuru tumsai metoties arī atradām blakus tādai kā vecai fermai, kur ierīkojām solīdu ugunskura vietu, uzcēlām teltis un paplezīrējam līdz kādiem 2iem naktī.

Otrā diena
Uzmodāmies putniem čivinot, kādos 8os, paēdām brokastis, nedaudz pasirojām pa pamesto “fermu” un pl.10:18 ripojām tālāk, jo šai dienai paredzēts bij tāls ceļš - līdz ezeram. Kaut arī īpaši nesteidzoties un neforsējot ar visām ik pēc 10 km pīp, alus pauzēm atpūšoties, minās tomēr diezgan pagrūti, jo riteņi ir nokrauti ar somām, kas dod tik papildus slodzi. Redzot, ka tik ātri neminās, sēžot pie oranžā gas balona sākam pārdomāt, ka diez vai līdz vakaram tiksim ezera ziemeļu galā, kur nu vēl apbraukt atlikušajās 2 dienās to apkārt. Tā nu nolemjam par gala mērķi izprintētajā ezera apkārtnes kartē “free camping” atķeksējumu ezera kreisā pusē, kurā (sapņojot par ūdeni, baltām smiltiņām, iespēju nomazgāties) ieradāmies ap 22iem vakarā tumsai metoties un, protams, pats smieklīgākais, no tā iedomāta ‘pļaž vojaž’ ne smakas, ezera krasts ir aizaudzis ar garu zāli un aptuveni 20 m no krasta to ieskauj purvaina lapu koku birzs, tā, ka netikt līdz ezera plašumiem klāt. Nu neko, tumšs metās, jāpaliek vien būs “šajos krūmos”, iekuram uguni, saceļam teltis un atkal paplezīrējam, kam gan nav vairs īsti spēka un jau ap 24iem dodamies gulēt.

Trešā diena
Modāmies atkal ar putnu balsīm, kam seko brokastis uz uguns, telšu novākšana atstājot aiz sevis atkal jaunu ugunskura vietu. Ap kādiem pus 11iem dodamies ceļā ar mērķi, ka jātiek līdz tuvākajai kartē atzīmētai “Pludmalei”, lai vismaz ezeru būtu redzējuši, citādi pa krūmiem kā smej... ezers iznācis. Tā nu minoties uz iespējamās pludmales pusi ieraugam ugunsdzēsības torni, kurā nolemjam, ka jāuzkāpj, ko, protams, arī izdarām – šeit tad nu pavērās prieks un laime, ezers savā plašumā. Tik no torņa redzam, ka tuvumā nekādas pludmales īsti nav (kā kartē atzīmēts) un nolemjam, ka ar šiem skatiem pietiks, jo stīvums kaulos un priekšā ilgs ceļš mājup uz Valgu, ņemot vērā cik raiti mums minās ar smagajām somām iepriekšējā dienā, ka neviens liekus kilometrus nevēlās mīt.. Pa ceļam seko “SPA atpūta” pie ūdeņiem un jautra pudeļu lasīšana pa miskastēm, kuras nodot izrādās var turpat blakām veikalā par 1 kronu gabalā. (Vinnējām 50 kronas). Tālāk pa kalniem un lejām minoties, spēks jau iet uz beigām un mēs 3 atpalikušie apstājamies pieturā atvilkt elpu, kurā piestāj un mūs paķer viens onka ar sieviņ kravas mašīnas kastē piedāvājot pavest 4 km uz priekšu, kā rezultāta sanāk pārsteigt izrāvušos trijotni tos apdzenot. Izlaisti uz Valgas 11 km, domājam ko darīt - paliek tumšs, kamēr šie vēl minās šurp, jāsāk domāt kur palikt pa nakti, bet trijotne, ar JU un NV sāk taisīt jociņus nevietā, dēļ kā sanāk pat kašķis. Beigu beigas mieru salīgstam un palikām pa nakti kādus 9 km no Valgas, mežiņā, atkal ierīkojot jaunu telšu nometni ar ugunskura vietu.

Ceturtā diena
Modāmies kādos 9’os, lai ar bija plānots, ka brauksim mājup ar vilcienu 10os no rīta, lai uzspētu uz Freakbike braucienu, taču sapratām, ka negribam steigties, noguruši visi, tāpēc labāk lēnā garā aizripojām līdz Valgai, paplezīrējām pa pilsētu un braucām ar vilcienu 16os (izrādījās 17:37) atpakaļ uz Rīgu.

Kaut kā formāli sanāca visu aprakstīt, bet neformāli runājot te jautrs grietas redzējums-stāstījums:

pļaž-vojaž jeb sports pret spirtu I daļa

Pļaž-vojaž darbojošās personas :
1. Grieta - sekretāre, personāldaļas vadītāja, nepabeigta augstākā izglītība bibliotēkzinātņu un tiesībzinātņu jomā, kopumā plānā galdiņa urbēja
2. Gaga - inženieris, inženierzinātņu maģistrs, arhīva žurka, fotogrāfs, velk uz buržuju, imejet horošuju podrugu Kristinku
3. Normanons - projektētājs, akadēmiskais gads RTU, patīk mazi suņi (kuces) un ar augstu pieri, gudrinieks
4. Ulbiks - arhitekts, talantīgs fotogrāfs, kādlaik jau bezdarbnieks, patīk rudmates un vecas mājas
5. Artūro - jūrnieks, stūrmanis, brauc ar milzu kuģiem pa pasaules jūrām un okeāniem, pēc alus baudīšanas viena kāja lielāka par otru
6. Skudra - survaiveris, strādā firmā Abrazīvs, jaunākais no kompānijas, bet vissirmākais

Velotrips pa Igauniju sākās ar Normanona zvanu - Vai esi pamodusies? Un tam bij pamats, iepriekš vakarā Morea ballīīīītē @ Depo uzdzīve bij līdz pat četriem rītā ar dejām un ķēmošanos un trādirīdi.

Pa ceļam saripinājāmies pie DT (Dailes Teātra), satikām sensenus un sirsnīgus paziņas uz ričāgiem, kas visi devās Kritiskajā masā '2009, bet mūsu sešotne ripinājās uz sentral steišn un ieņēma vēlō paredzēto vagonu un atiet zuzīt uz Sedu.

Vilciena ceļabiedri bija varen pozitīvi_
ar izteicieniem Višna nav mazais bērns
ar Normanona tesmeņreceptūrām, kur meitenes ausījās un vēkšķījās
ar Normanona paziņojumu - Kas tas ir Ģeorallijs?? , kad atskatās bezmaz viss vagons ..
ar vadītāju, kurš atstāj vilcienu uz sliedēm bez vadītāja, un meitene ir gatava kāpt laukā meža malā, bet neviens viņu nelaiž ārā un pamatoti ar, jo uzbērums ir tik augsts, ka kāju aplūšana garantēta.. he he
ar Ulbiku, kurš aizslāj uz tualeti, un tieši, kā nāk atpakaļ, vilciens sakustās, uz ko Ulbiks paziņo - tā iemīzu, ka vilciens aizgāja

vienvārdsakot melnie jociņi ēterā

SEDA
jēziņ maza padomju ideālā pilsēta
bērni ar čīkstošiem riteņiem
vietējie džigiti
ar mistisku vietu _boloto (nu apmēram kā rīdziniekiem pie Rainīša vieta)
veikals, kur vistu kājas stāv kastē blakus bulciņām bez atvēsinājuma

SEDA-VALKA
jē! man pirmajai nolaiž riepu, viss operatīvi nomainās
Normanonam pastiprinās tieksme uz kūlas dedzināšanu, mēs viņu veldzējam ar Jēgeri, kurš izzūd ļoti ātri

Pļaž-vojaž jeb spirts pret sportu II daļa
VALKA-VALGA-naktsmājas

laižam Valgā iekšā.. jēe braucam, smuks riteņu celiņš aizved mūs līdz pašām naktsmājām - smukiem krūmiem/meža lielā ceļa tuvumā

kā izrādās, malkas tur gana un vecas, sabrukušas mājas ķieģeļi mums noder par uģīša aplīti, baļķīts par sēdēkli

smuki saceļam teltis

čilojam pie ugunskura un salīdzinām dibensāpju līmeņus
šis izvēršas varens alkovakars
lēnām balzamēšanās un bonopartošanās manu komandu noved līdz superīgiem melniem jociņiem
man alko nav lāgprātā, jo jūtamas vēl Morea atskaņas..

kopsavilkumā skaidrs paliek, kas ir_
mājas sesks - tāds dzīvnieks, ko tur mājās (vislabāk spundē tualetē) un tas izdala vijolīšu smaržu
sporta ventilis - ir radies pirms pašiem ričāgiem, tad būvēja rūpnīcas priekš speciāliem sporta ritentiņiem, nu koroč sistēma strādā..
sporta ventili var piešķirt kā apbalvojumu vai sodu par tizliem vai tizlākajiem jociņiem

Normanons bij paņēmis līdz pašbrūvētus sašlikus, kas godam tika sacepti uģītī follījā

mazais celiņš netālu no mūsu apmetnes izrādās Valgēniešu mīlas atzars, un turp pa nakti brauc mašīnas ar jauniešiem spēlēt spēli Zini vai Min*ts
ājē!naktī var pamatīgi satrūkties, izdzirdot tuvojamies auto mežā

pa nakti mani mocīja podagra - spilvens koda guļammaiss koda viss koda un velnišķīgi neērti, nākošnakt nolēmām taisīt riktīg egļu zaru pēli citād veh
(kas koda gatim taps zināms ceturtajā dienā)

GagasNormanonaUlbika telts laidās miegā bļaustoties un čučalojoties, jo elpas svaigas vairs nebij.. un gāzes arīdzan, toties aizdomas, ka viņiem savā gāzu mākonī gulēšana bijusi vissiltākā....

Pļaž-vojaž jeb sports pret sportu III daļa
2.diena
naktsmājas-PLIKA-RŌNGU-PIKASILLA-SUISLEPA-JARVEKULA...

rītā putneļi čivina aizrīdamies un pats jaukākais plikpaurainais putnels normanons slienās no telts un visiem dzied SAULE SPĪD JAU LOGĀ CELTIES LAIKS CELTIES LAIKS..
no šī tembra pagulēšana vairs nesanāk, slienamies
taisām brekfestu, vācām atkritumus, es jau sāku pārdzīvot par manu matu stāvokli pēc dienas nemazgāšanas

toties ulbiks pārdzīvo, ka jūtot - viņam metāla stienis iedzīts paurī un tam esot sakars ar vakarvakara balzamēšanos

artūro un skudram nekaiš nekas

normanons tiek iecelts par ugunskura kačigāru un jāsaka - labi padodas

lecam pa riteņiem un braucam pa smuko veloceliņu tēmējot uz Pikasillu

pa ceļam tāds kā piemineklis-piramīda ar škeletgalvu pie kā gaga arī nofočējas ar savu šekeletgalvas kreklu

vienā līkumā mums pretim izbrauc arlekīns - sportists velosipēdists - nu glīts tērps ar baltmelniem rombiem žiukt un projām ir
viņa mīšanās tehnika pārspēj mūsējo (izņemot normanonu, kurš izvirzās par mūsu līderšipu)

tālāk minamies ar pīpauzēm un aluspauzēm noskaņa pozitīva, pakaļas sāp he he

gagas perversie buržuja sapņi par pludmales smiltiņām, izjādēm ar ponijiem, spa un restorāniem kartē izskatās labāk kā realitātē

realitātē bezīntanku nav, ja ir, riepas piepumpēt tur nevar, lielākais veikaliņš pirms Jarvekulas ir pavisam mazs, tāda piparbodite, kur tomer iegadajam pašu nepieciešamāko - alu, snikerus, alu, ūdeni, tušonku, alu, kama miltus (ūberkruts izstrādājums ko var nopirkt arī LV iekš Rimi - normanona atklājums)

turpmāk plānā katram vakaram vest 1.5 l ūdenspudeli, jo iepriekšējās nakstmājās izrādījās, ka viss ir izņemot ūdeni, nebij pat ar ko zobus izmazgāt
(vispār šmurguļi!!! zobus, izņemot mani, nemazgāja neviens! točīt, skaidri atminu)

palēnām komandai rodas traktoristu iedegums ar skaidri redzamiem t-krekliem, briļļu kājiņām saulesbriļļu suņapuiku acīm un zeķu līnijām (no pretapdeguma krēma gandrīz visi īstie survaiveri, protams, atsakās  )

jau pievakarē tēmējam uz free camping pēc gagas kartes, pie ezera nevar tikt, poniji gan bij un zirgi un grūsnas ķēves arīdzan un kumeļi

pirms tam ciematā apskatījām ūbervecas dzirnavas ar riekstu gaņģiem un mandeļgaņģiem mmm m m būvētas no laukakmens kā bočka, ne īpaši simetriska bočka, iekšā vēl visas vecās sijas un otrā stāvā dzirnakmeņi - milzu! - spārnu vairs nav, bet uzlikts glīts jaunmodīgs jumtiņš lai lieti netiek iekšā
blakus kleķa māja, kā līderšips normanons stāsta, arī latvijā tādas būvējuši, vispār super eko māja, pēc sabrukšanas paliek vien māla kaudzīte..

pievakarē sākas vistrakākais, garām ponijiem un ceļā uz ilgoto ezeru ir grants ceļš, mūsu dibeniem tā jau nav viegli klājies, grants uzbērums manam dibenam like justies ĻOOOTI dzīvam, ir aizdomas, ka uz grants ceļa arī tika uzsista normanona ričāga aploce..

gaga tik skatās kartē sapņo par pludmalēm bet realitātē ir privātīpašums, grants ceļš un tā
gaga tiek iedēvēts par ždanoku, jo melo vienā laidā, pat cerīgi pētot savu tel GPS

beidzot esam klāt pie free camping  ne pludmales nekā, apkārt tāds kā purvs, ūdeni nemaz nevar redzēt
bet vieta jauka
ceļam teltis, vāram makaronus un taisām kefīr ar kama miltiem

artūro sev ar pircis kef'īru, bet skaidri rakstīts Piim un tā es tieku pie kafijas ar pienu jo jē
saldu dusu..

Pļaž-vojaž jeb sports pret sportu IV daļa
3.diena
naktsmājas-TŌRVA-HUMMULI-gandrīzVALGA ...

SAULE SPĪD JAU LOGĀ CELTIES LAIKS CELTIES LAIKS

džīzas kraist, arī šonakt salu, lai gan skudra bij sacirtis egļu zaru mīksto pēli, tikt tā koda kaulos
vispār tie Milet [mjē] franču brendīgie guļammaisi ar -10 C kritisko temperatūru, teikšu vulgāri - ņehuja nesilda, tad jau parastie resnie Lafumas - guli kā dieva ausī, pat Jaunā gada pārgājienā, kad ārā bij -6 C

kočigārs normanons čubina ugunskuru, pat artūro ir pieslēdzies malkas gādāšanai

man rīts tāds nekāds, dzeru vakardienas vīnu jau no paša agra rīta, nekur negribas, būtu pludmale, būtu čilošanas saulītē, to es gribētu

bet mūsu dārgā Ždanoka (gaga) jau kaldina dienas plānus par restorānu un to, ka prom nebrauks, kamēr nebūs redzējusi ezeru panorāmā
vot tebe!

brokastis uztop purva ūdentiņā, neko, ņamma

atradu dzeņa spalvu - melnu ar baltām pumpām
skudra atrada tualeti īstu no dēļiem un vairākvietīgu
ulbiks atrada nazi (no rīta ejot pa lielam, no kā nākas secināt, ka viņš to nav darījis ofišal šit pleisā)
normanons atrada baltu pleķi uz sava guļammaisa ārpusē, hmmm

sapaunojušies lecam pa riteņiem, pabraucam 200 m no meža un mums acīs iekrīt ugunsdzēsēju-mednieku-mobilooperatoru tornis!
AJĒ skudra saka kāpjam augšā nav divu domu ..>>
Mācība Nr.1
Silo jestj uma nenado: puikas braši stumj ričāgus caur krūmiem un pļavu, es kā jau anormālā gudriniece žigli apbraucu pa celiņu apkārt uz ko gaga saka - eu kā tu te jau tiki?
Mācība Nr.2
Silo jestj silo: Tornim priekšā slēdzene, es visus nobrīdinu, ka tas ko mēs grasāmies darīt ir nelegāli, bet darām tāpat - pa koku lienam augšā un tad lecam uz pirmā stāva tornī, tad tip tap līdz pašai augšai, lejā tāpat.
Ulbiks pašā augšā atron 2 lielas putnu ligzdas, paldies dievam tukšas, a to kaija mums aci izknābtu toč
Kad tādā pašā veidā kā uzrāpušies, apčolījuši ždanokas ilgi gaidīto ezera peizāž, un norāpušies caur koku lejā, atklājam, ka slēdzene ir tikai butaforija he he..

braucam uz tuvējo ciemu, pa ceļam izmetam stikla atkritumus (to, ko nevar sadedzināt uģītī)

ieraugām benzīntanku, kur VAR uzpumpēt riepas un blakus vilinošu dīķi
kamēr pumpē riepas, tikmēr es pērku cigaretes, kā izrādās nopirkās zaļais (mentola) Kent, uz ko ulbiks piekomentē, ka no tā rodas impotence, es, protams, palēkdamās skrienu samainīt uz brūnajām
=p

sapumpēti esam, nobraucam nopeldēties

artūro ielien pirmais, skudra ielec otrais, abiem pincīši esot kļuvuši kā olīves uzreiz
normanons, uzvilcis teltī atrastos zaķa pumas sarkanos šortus vēl no Zvērā laikiem, iet mazgāt aromatizētākās ķermeņa daļas
ūdens ekstrā auksts, bet refrešings garantēts

tā nu mums čilošana izvēršas 3 stundu garumā ar alu saulīti, pudeļu vākšanu pa konteineri ar milzu smiekliem jo iekšā esot bijis kaut kas beigts (jo kā izrādās skārdene 0,5 EEK, stkls un/vai pet 1 EEK)
es tikmēr piesaulē guļu

nāk jau laikam sazin nezin cik pulkstens un viss - jābrauc!
braucambraucambraucam vējš vislaik sejā

Ā, takš normanonam uzsistā aploce ir riktīg uzpūtusies un šie ar makgaivereni notin un brauc tāpatās neko, pagaidām tur!

sākas lielais kalns līderšips ar ulbiku un arturo pakaļā galīgi mūs aizmirsuši

skudram ta nekas, tas riktigs dzivnieks survaivers, spēcīgs maita, tas pieskata mani, uzminušies vienā lielā minienā, sēžam gaidām gagu, tad aizelsušies ka sirds pa muti lec, skatāmies karti un

še tev piestāj kārtīgs mašiņš ar kuzavu, iekšā hipij pāris, pedāvā mūs kuzavā pavest 4 km
MĒS NEESAM SKUBINĀMI>>>>>
jo jē! parādam kulakus un fekiņus trīs līderšipiem, kurus apdzenam pēc kādiem 2 km, un tieši uz naktsmāju Nr.3 apriņķi mūs laiž ārā
es uzdāvinu jaukajam onkam ar džona lenona brillēm vienu dubulto snikeru par vešan thank you ser - šis smaida

tenk jū ta tenk jū bet līderšipi pārskaitušies taisa torbas, mēs par labo joku un labajiem cilvēkiem ar tagad jūtamies vainīgi, beigu beigās viss beidzās ar riktīgu strīdu komandā un gagam riepa astotniekā.......... 

arlabunakti bērni...

Pļaž-vojaž jeb sports pret sportu V daļa
4.diena
gandrīzVALGA-border area-VALKA-Rīga

ulbiks remontierē gagas riteņa astotnieku

nometni taisām pilnīgi mežā, tuvu border area, kur droši, ka naktī mūs spiegot nāktu robežsardze, visvairāk trūktos artūro, kurš šonakti nolēmis pārlaist ar follijsegu, paklājiņu un guļammaisu bez telts, turpat pie ugunskura

agri agri, kad cēlos pa mazam, likās, ka artūro ir nosalis un sastindzis, un es pie sevis pusmiegā spriežu, ka - nē, neiešu klāt, ja nu tiešām nomiris, tad labāk lai kāds cits no rīta atrod
nu sirsnīgi tā teikt no manas puses

vispār viss ap kakām vien grozās
1.normanons bijis 2 reizes
2.skudra redzējis teteri tupot mežiņā (tas tāds putns - rubenis)
3.gaga apcer situāciju kā būtu ja ielūztu zars uz kura apsēdies darīt to..

Komandā ir pretruna, kādam garšo brokastis - kaut kāds kišmiš no makaroniem sausām zupām pupiņām tušonkas
es jau to super stūķi gardumu mutē iedabūt nevarēju, toties nocēlu ulbikam lielo krūzi un dabūju kārtīgu krūzi kafijas

izrādās, mājvieta mums ļoti mājīga mežs un putni un saule lutina

ar riteņiem gan ir tā kā ir, normanona riepa uzpūtusies kārtīgi un berž jau aizmugurē rāmi, turklāt aploce vēl vienā vietā uzmetusi līkumu;
gagam astotnieks ar dievu uz pusēm sačinīts

šodien var braukt!
kājas sāp, bet laikam jau miesa pieņēmusi vairākdienu fizisko drātēšanu un mīšanās nesagādā nekādas bēdas
turklāt sirdi spēcina fakts, ka līdz Valgai 8 km...

Vot tebe!! 3 km pirms Valgas normanona makgaivera riepa tomēr neiztur un nolaiž pavisam
Uzdevums cietais rieksts - kā visus riteņus godam aizdabūt līdz galapunktam, tad darījām tā, atstājām normanonu un ulbiku gaidīt, paši aizmināmies, iekārtojāmies pie upes Valgas centrā, skudra paņēma mana riteņa ratu un aizveda normanonam, kurš uzlika veselo ratu un laimīgs atminās līdz mums

pasākums uz beigām čilojam sauļojamies un sauļošanās prieku vidū atklājas kas kodījis gati un tas ir viņa jaunais mājdzīvnieks MĒRCE, kas arī sūcis viņa spēkus he he
nav jau īsti smieklīgi, toties es tiku pie gagas dibenstrīpas aplūkošanas, vai tur nav vēl kāda Mērcīte :)

VILCIENS
jāgaida Lugažos???? stacijas ēka ir arī Valkā, un vilciens tur pat aizbrauc, bet jākāpj iekšā tik tā Lugažos, man to nesaprast...

turklāt konduktorienes ir velna vecenes un izrīkotājas, viena jau liecoties ārā pa vagonu dabūja durvīs iespiestus pirkstu dēļ lielās koriģēšans mānijas

iztrenkāja mūs pa vagoniem, a vagons, kas paredzēts riteņbraucējiem jau stāvus aizņemts ar riteņbraucējiem, kas ietērpti triko tērpos smird kā vecas zeķes jē

ulbiks cenšās pagulēt un viņam tas diezin kā neizdodas jo krievuška valceniete lasa savam sīkajam urlēnam pasaku kā gramofons :D

attā čikotīlo, esam rīgā, elpot piedraņķoto gaisu!