August 27th, 2006
- STURMKONZERT
- 8/27/06 08:40 am
- Agrāk, kad teica ejam uz Melno Piektdienu! bij jāsaprot koncerts, pēc kura vismaz 2 dienas sāp spranda un piparmētru kožļenes šķebina, jo tās atgādina piparmētru liķieri . Taču, kad tagad tā saka - jāsaprot, ka tas jau ir klubs. Tā nu nacās pirmoreiz tur būt, vieta pati pa sevi iespaidīga, jo klubs atrodas bijušās „Sarkanās Zvaigznes” rūpnīcas korpusu vraku teritorijā.
Tā nu 5i zvēri 20:30 satikās Ziedoņdārzā, lai mērotu ceļu cauri parkiem, beņķīšiem uz šo vraku plašumiem. Laikam kādu stundu gājām, jo vēl jau tak ar kād ceļa kokteiļkāj jāpaņem. Tā nu ap 22iem tuvojoties VEF tiltam, mūsu pulkam sāk piebiedroties no visām pusēm vēl visādi zvēri, kuriem škiet uz muguras ir rakstīts „es dodos uz Sturm" Heh bij jau arī jautri tie 2 krievu puiši, bez man nomaldījušies, nez vai ko sarijušies, taču dziedāja ex-Zahar May dziesmas un bļāva „Rebjata iģom kalbasiķ” je je je, taču dikti draudzīgi, bet pillā. Tā rezultāta, kā vēlāk manījām, viens no viņiem bij dabūjis pa pieri… :) neznu par ko, taču ar visu nobrāzto pieri viņš tāpat likās priecīgs, līgojās un pļāpāja ārā.
Esam klāt, nedaudz nokavējušies, jo jau uz skatuves pirmie spēlē Strops. Tāds ambientīgs, griezīgs noise ar latviešu vokālu. Dikti piesaistīja tā maskotā vīra sitamā konstrukcija. Pēc kādām 5ām dziesmām parādījās ar ritma daļas, kas iešūpoja publiku, citādi sākumā daudzi likās kā teātri sasēduši pulciņā uz grīdas.
Ja neskatās uz mānīgajām iekšienē pie griestiem esošajām ventilācijas konstrukcijām iekšā ir dikti karsts, bet tāpēc jau var ar izģērbties.
Kamēr mēs stāvam rindā pie bāra uz skatuves sāk rībināties Rosewater, kuri tiešām nospēlē grandiozi (ja neņem vērā, ka koncertē reti) un tiek atsaukti pat otreiz uz skatuves. Man kājas locās pat stāvot uz vietas un visapkārt stroboskopos apspīdētais pūlis arīdzan - tai ritma, skaņu enerģijai līdz - rokām, kājam, matiem plīvojot. Harsh dancing on the air!
Neliela atpūta un nākamie uzķūnētos tirgus ratiņos izstumjas uz skatuves Baradarho. Ko lai teic, Zirnis kā vienmēr izceļas ar šovu, cik atceros reiz 'uz Kr.Barona ielas' bija viņa paša inscinēta pakāršana pēc koncerta uz skatuves, tad šoreiz biji čurāšana caur gāzmasku burkā, adatu duršana pierē, un nobeigumā sevis paša asins + urīna dzeršana no tās burkas (tiesa likās, ka viņš tomēr tur sajauca ābolu sulu…jo bij divas - burkas), bet nu iespaidīgi :)
Pl.jau pāri 1iem šie beidz savu uzstāšanos un jāiet atkal ārā, lūkot, kur tie citi zvēri pūlī noklīduši. Kamēr tauta staigā turp šurp iekšā/ārā ar glāzi rokās, daži sāk likties manāmi iereibuši. Kāds pat izdomā, ka jau jādodas mājup…. ek.
Bet uz skatuves kāpj leģendārais Dirk Ivens šoreiz ar projektu Dive, kaut spēlēja viena cilvēka sastāvā, izmantojot fonā ieprogrammētu skaņu celiņu, Dirkam ārdoties un dziedot varēj izkustināties pamatīgi. Tauta ar atsaucīga, atsauca pat šo otreiz uz skatuves nospēlēt vel ko. Jāatceras tas jautrais gadījums, kad viens blakām stāvošais indivīds centās pārkliegt stroboskopos, skaņās un emocijās ierauto Dirku, lai pasniegtu šim rāmīti esošo dāvaniņu. Tomēr beigās tas šim izdevās.
Jāskrien laukā iestrēbt svaigu gaisu un parunāt ar cilvēkiem, jo iekšā karsts tiešām. Kāpjot lejup pa kāpnēm priekšā ejošo meiteņu mikli glumās muguras spiežas man virsū, jo kā jau pūlī ejot pa šauru kāpņu telpu - izveidojas ‘štopars’, nez kāpēc man ienāk prātā doma par glumām saspiestām siļķēm bundžā..
Ārā jau bezpriģels notiek, liekas, kā jādodas mājup, taču jāsagaida tas Monolith, kas beigu beigās tāds kaukāc ne tāds likās, un pat 1x šim izsita korķus aparātiem. Nācās restartēt Windows tā, ka skan, taču viņa uzstāšanās sēžot pie portatīvā datora nelikās tik iespaidīga un mūzika ar neaizķēra tik ļoti.
Tad nu gājām ganīt Grietamōnu, kuru beigās prom pat nevarēja dabūt, kad mēs citi bijām jau tuvu otrai miega stadijai :)
-
Mūzika: Explosions In The Sky - The Only Moment We Were Alone
Garastāvoklis: ...
-
0 KomentāriKomentēt
