December 16th, 2005
- Andža K. un dvēselē paliek silti... jeb Children Of Fall @ Depo
- 12/16/05 09:32 am
- Tikšanās pie Rīgas Modēm, kam seko saēšanās Kebabos, kopā ar Kārli, Lindubelindu & Anriju, bet pēc XXL tomēr ir mazuma piegarša :) Tad turpmākais ceļš ved uz Artilērijas ielu, kur Galzons jau priekšā, plosās pārlaimīgs. Jāteic – viņa jaunā fasāde like pasmaidīt. Taču Edijs acīmredzami ir tik lepns par Andžu K, tik priecīgs, kā tāds apgarots filozofs runā un runā, ārdās, sāk pat repot :)) Pagaršojam.... Hmm, tiešām ir ok! Un smaržīgs pie tam! Ņarr..., domāju gan jābūt priecīgam, ka ko tādu esi tu pats uztaisījis, un pirmoreiz! Te ierodas 4 degustētājs Renārs Celmiņš, hehe, kas nogaršojis saka “laba gan, laba gan tā kandža”. Atvelkot Celmiņam raksturīgi lūpu smaidā viņš stāsta, ka pašam kādreiz ir bijis ‘reaktors’ Kūdumā. :) Taču nez cik daudz viņš izdzēra? Bet apbrīnojami, cik īsā laika var noreibt ...nu vēl tā pamatīgi!! :)) Visiem smiekli par Renāra izdarībām, bet ir laiks, kad jādodas uz Depo. Trolejbusā brauciens bij īpaši jautrs ar Renāra vāvuļošanu, par fūzeļiem un vells viņ sazin ko?! Hehm, bet pēdējos metrus līdz klubam man ar Anriju, pat nākas Renāru vest aiz rokām, citādi tas galīgi jau gāžas un virpuļo :) Arā satieku, jau pirmajā mirklī kaudzi ar pazīstamiem cilvēkiem, taču Renāru cenšoties sapurināt, lai var ievest iekšā, diez ko tas neizdodas. Šis apsargu priekšā ņem un nogāžas – dankš! :)) un šo “izmet ārā” pa durvīm, mja. Esmu jau iekšā un tik čau & čau! Protams, daudzi paliek neapsveicināti, kur nu vēl kāds vārds pārmests - kā iet? Bet nu jauki, satikt visādus sen neredzētus cilvēkus, kaut vai redzēt pa gabalu, kaukur pūlī un uzsmaidīt.
Pirmajiem, jāspēlē V3V, taču kad uzkāpuši uz skatuves, tie secina, ka daži trūkst - jo izrādās Edijs & Kārlis ved Renāru uz pieturu :) Taču nepagāja ne 10 minūtes, ka ar ovācijām abi brašuļi ierodas uz skatuves. Edijs tiek pat uz skatuves uznests :)
Cik sapratu, tad šis bija viens no pēdējiem, ja ne pēdējais V3V koncerts, bet nu puikas bliež, kā jau parasti labi. Edijs ar Andžu K. ir foršs heh, tāpēc jūtas riktīgi savā elementā uz skatuves un staro kā saulīte. Bet ir ir - labi un pēdējais skaņdarbs ar Andra ārijām (tā dziesma kur visi videoklipā purvā nogrimst) ir himna!
Otrie kāpj uz skatuves Solaris, dzirdu pirmoreiz, spēlē tikai instrumentāli, bet smuki (itkā) :) tāds indie “kōrs” ir, bet nu so so..
Pa starpu, nelieli danči ska ritmos, bet laikam esmu vecs? ātri piekusu un eju prom atpakaļ pie.. 3īs old school pindzelēm, kuras takš ne alu, ne sidru, bet šņabi dzer..., uz ko Elīna smej “Nu nav takš ko niekoties!” Pārsvarā ar operatoru Flipu grozos, tad izrādās, ka tas mistiskais sms no WEB ir bijis Zaķis, kas aicinājis uz savu dz.d, tās jau kā jau parasti zviedz un ārdās – un stāsta par savu mīļo Ķirsi, kā tapusi par viņu dziesma, un sajūsminās cik labs esot ISIS. Tad vienubrīd pienāk klāt viena meitene un teic “čau es ir Veronika, vai atceries Irbenes lokatoru?” es zin samulsu, kāds lokators?? Taču pēc brīž, sāku atcerēties, ka te draudziņos sen atpakaļ viena taujāja – kur tas atrodas, jo redz gribot braukt un nezin ceļu” Ilgi nenācās ar viņu parunāt, jo pieskrēja Zaķis un sāka kauko enerģiski man bļaut ausī. Jo kā jau Depo, mierīgi taj skaļumā sarunāties nevar – bļaušana un pārkliegšana.
Trešie Cēsu HC family – Enhet, skatos, ka Saška paspējis jau apķēpāt savus grupas biedrus līdz ausīm. Pirmajās rindās vai visi Cēsu aktīvisti, bet nu kaut kas tur viņu mūzikā manai sirdij pietrūkst, nez... smeldze un melodija, taču plosa jau labi, un skan ar - uzkačājušies jau baigi :) Publika ar pirmajās rindās līksmo un dančus laiž, ka nemetās. Ar visiem Ķiršu CHC moš style “Raiskum team”. Didzis Ko. ar pilnīgā ārprātā, pat baisi paliek hehe un redzu ar kādas sen neredzētās Cēsu meitenes plosāmies starp kājām un rokām. – girl power :)
Un tad un tad....Zviedri - nu tie paši Children Of Fall, atceroties agrākos laikus, škiet 2002 gada pavasarī, kad šie spēlēja Saksafonā, pat līdz šim brīdim priecē toreiz koncertā iegādātais CD un atmiņas par pasākumu, sirdi rāvā pušu! Jo tad likās tas bij kaut kas grandiozs, jo ar tās ārzemju grupas tik bieži nebrauca, un likās kaukas Wow! Pēdējā ierakstā šie tādi mierīgāki kļuvuši, taču ne ne, koncerts atkal like sajusties kā toreiz - Spēks!! Skan gan vecas, gan jaunas dziesmas. Es tik vairāk zibeņo pa skatuves priekšpusi, taču zālē škiet ļaužu pilns un visi ‘into to the pit’. Skatos Ivo ar plīvojošām cirtām pa priekšu dancā, un “Last Call For Anarchism” dziedot līdzi ļaužiem tik skaisti! Bet izskanot pēdējai dziesmai 2:19 naktī koncerts cauri, bet nē, publika tā iekarsusi, ka atsauc COF atpakaļ un tiek nospēlētas vēl 2as dziesmas, no vecajiem laikiem, kuru laikā zālē aiziet ‘circle pit’ :) un vokālists tiek pacelts virs rokām.
:: Bildes :: -
Mūzika: Children Of Fall - Reclaim Life
Garastāvoklis: gaidu Artu ar papīriem - 8 KomentāriKomentēt