Klusi dungojot: "She's got a ticket to ride, and she don't care"
Jul. 19th, 2012 | 02:05 pm
From:: galadriela
Mana pēdējā diena Latvijā iesākās plkst.8:30, kad man piezvanīja tēvs, lai pajautātu, vai man esot lidmašīnas biļete. Jo, lūk, Raimītis (dunno, kas tas par keksu) esot viņam stāstījis, ka dēļ olimpiādes lidmašīnas biļešu cenas šobrīd esot ap 800 paundiem. Yeah, right…
Es viņu nomierināju, paskaidrojot, ka jā, man sen ir biļete, no worries. Taču tad viņš mundri ņēmās man skaidrot, ka nav ko tik ilgi gulēt, esot jāsāk radināties pie laicīgas celšanās. Jo man taču tur būšot jāceļas un vairs nekāda slaistīšanās.
Jā, jā. Es viņam teicu, jā.
Problēma gan bija apstāklī, ka es pusnakti neesmu gulējusi, jo man ir aizbraukšanas stress un draņķīgo laikapstākļu dēļ arī paaugstināts asinspiediens.
Ko es gribēju teikt…
Pirmkārt, jau to, ka man ir bail lidot ar lidmašīnu.
Otrkārt, ir šausmīgi grūti izkustēt no iesēdētas vietas manā vecumā.
Godīgi sakot, es nesaprotu, kā Jēzus varēja saņemties 33 gados pamest mājas, labi zinot, kas viņu galā sagaida.
Apbrīnoju Atīša Ķirsīti par viņas spēju tā vienkārši sasist čemodānus un aiztīties. Visu cieņu. Man tik viegli ar to visu neiet. Vienkārši ir problēmu gūzma. Nē, nu es saprotu, ka liela daļa problēmu ir manis pašas radītas un man vajadzētu atspringt un lietas notiksies pašas no sevis.
Treškārt, es vienmēr esmu labi spēlējusi tetri. Un man ir aizdomas, ka mana bagāža sver krietni virs atļautās normas. Diemžēl uz saviem mājas svariem es viņu nevaru nosvērt. Tikai rokas bagāžu, kas laikam gan nesasniedz tos 10kg, bet tur tā īsti nekas vairs neiet iekšā.
Šausmīgi žēl atstāt kaķi. Vienkārši neizsakāmi.
Tāpēc lūdzu tiem, kas šeit grasās ciemoties arī pēc manas aizbraukšanas, lūdzu nedariet pāri kaķim! Viņam jau tāpat ir grūti.
Es viņam uzdāvināju "Melno blociņu", kurā viņš ieskrāpēs jūsu vārdu, ja jūs viņam darīsiet pāri.
Par pasākumiem un uzturēšanos šajā dzīvoklī vispār. Droši varat justies šeit, kā mājās. Tāpat nekautrējaties, piemēram, notīrīt virtuvē palodzi, ja uz tās salijuši kafiju un tēju pleķi. Vai iztīrīt tualetes podu, ja šķiet, ka tas kļuvis pārlieku netīrs. Nu tā, lai paši justos labi un patīkami. Pieņemu, ka Uldim vienam ar visu grūti būs tikt galā.
Vēl man liekas, ka lielajā istabā, vienā no grāmatplauktiem stāv kaut kādas Atīša grāmatas, kuras, starp citu, neaizņēmos es, bet viņas te kāds pie manis atstāja. Ati, paskaties un paņemt, ja Tavas.
Tāpat, ja kāds redz tajos plauktos kādu grāmatu, kuru vēlas izlasīt, droši drīkst aizņemties. Tikai pēc tam, lūdzu, atgrieziet atpakaļ.
Ja nu gadījumā jums uzkrīt uz galvas kādi LARP'i. Tad lielākā daļa manas LARP'u mantas atrodas pie Inxa un Bembija. Viņiem var jautāt un droši aizņemties.
Tāpat arī tūrisma ekipējums. (Teltis, siltie guļammaisi, lielās tūristu somas) Var aizņemties, tikai paņemšana jāsarunā ar Uldi.
Ā, BTW, ja kāds rīko LARP'us, tad kaut kādas jaunas asinis var piesaistīt arī no Interneta Cūkkārpas (IC). Tur ir ļautiņi kam interesētu, ko tādu izmēģināt.
Nedaudz žēl, ka nesanāca atvadīties no visiem draugiem. Bet kaut kā ātrāk rīkot kaut kādas pasēdēšanas likās bezjēdzīgi, bet pēc tam vēlāk, vienkārši pietrūka laika.
Bet ir jau arī tā, ka es pēdējā laikā vairāk, vai mazāk sēdēju tikai savā alā un nekur nekustēju, tā ka diez vai mana izzušana no šīs valsts baisi kādam sāpēs.
Bilžu no Londonas nebūs. Tā vienkārši. Tēvs nogalināja manu fotoaparātu un man joprojām nav smartphona, ar kuru iebildēt krutas biužas. So… kaut kas būs tad, kad nopelnīšu naudu fotoaparātam vai smartphonam, vai abiem. Dvešī teica, ka tas nebūs tik drīz. Bet nav jau arī tā, ka kādu baisi interesētu tieši manis nobildēts BigBens.
Tāpat, kā par plāniem Londonā, jauno dzīvi un citām likstām, uzrakstīšu citreiz.
Jo no sākuma jau līdz turienei jātiek. ^^
(Ja nu lidmašīna tomēr nokrīt, vai arī mani Lutonā nolaupa vergu tirgoņi)
Vēl es gribētu atvainoties visiem tiem, kuriem ar savu eksistenci, nejauko raksturu, demagoģiju, vai citām sliktajām rakstura īpašībām esmu nodarījusi pāri.
Kā arī tiem, kurus esmu nesavtīgi lutinājusi un tagad egoistiski pametu.
Lūdzu, neturiet uz mani ļaunu prātu.
Cya!
Es dodos pelnīt, lai atdotu savus parādus, kļūtu par zvaigzni un visu pārējo, kas dienas kārtībā.
Es viņu nomierināju, paskaidrojot, ka jā, man sen ir biļete, no worries. Taču tad viņš mundri ņēmās man skaidrot, ka nav ko tik ilgi gulēt, esot jāsāk radināties pie laicīgas celšanās. Jo man taču tur būšot jāceļas un vairs nekāda slaistīšanās.
Jā, jā. Es viņam teicu, jā.
Problēma gan bija apstāklī, ka es pusnakti neesmu gulējusi, jo man ir aizbraukšanas stress un draņķīgo laikapstākļu dēļ arī paaugstināts asinspiediens.
Ko es gribēju teikt…
Pirmkārt, jau to, ka man ir bail lidot ar lidmašīnu.
Otrkārt, ir šausmīgi grūti izkustēt no iesēdētas vietas manā vecumā.
Godīgi sakot, es nesaprotu, kā Jēzus varēja saņemties 33 gados pamest mājas, labi zinot, kas viņu galā sagaida.
Apbrīnoju Atīša Ķirsīti par viņas spēju tā vienkārši sasist čemodānus un aiztīties. Visu cieņu. Man tik viegli ar to visu neiet. Vienkārši ir problēmu gūzma. Nē, nu es saprotu, ka liela daļa problēmu ir manis pašas radītas un man vajadzētu atspringt un lietas notiksies pašas no sevis.
Treškārt, es vienmēr esmu labi spēlējusi tetri. Un man ir aizdomas, ka mana bagāža sver krietni virs atļautās normas. Diemžēl uz saviem mājas svariem es viņu nevaru nosvērt. Tikai rokas bagāžu, kas laikam gan nesasniedz tos 10kg, bet tur tā īsti nekas vairs neiet iekšā.
Šausmīgi žēl atstāt kaķi. Vienkārši neizsakāmi.
Tāpēc lūdzu tiem, kas šeit grasās ciemoties arī pēc manas aizbraukšanas, lūdzu nedariet pāri kaķim! Viņam jau tāpat ir grūti.
Es viņam uzdāvināju "Melno blociņu", kurā viņš ieskrāpēs jūsu vārdu, ja jūs viņam darīsiet pāri.
Par pasākumiem un uzturēšanos šajā dzīvoklī vispār. Droši varat justies šeit, kā mājās. Tāpat nekautrējaties, piemēram, notīrīt virtuvē palodzi, ja uz tās salijuši kafiju un tēju pleķi. Vai iztīrīt tualetes podu, ja šķiet, ka tas kļuvis pārlieku netīrs. Nu tā, lai paši justos labi un patīkami. Pieņemu, ka Uldim vienam ar visu grūti būs tikt galā.
Vēl man liekas, ka lielajā istabā, vienā no grāmatplauktiem stāv kaut kādas Atīša grāmatas, kuras, starp citu, neaizņēmos es, bet viņas te kāds pie manis atstāja. Ati, paskaties un paņemt, ja Tavas.
Tāpat, ja kāds redz tajos plauktos kādu grāmatu, kuru vēlas izlasīt, droši drīkst aizņemties. Tikai pēc tam, lūdzu, atgrieziet atpakaļ.
Ja nu gadījumā jums uzkrīt uz galvas kādi LARP'i. Tad lielākā daļa manas LARP'u mantas atrodas pie Inxa un Bembija. Viņiem var jautāt un droši aizņemties.
Tāpat arī tūrisma ekipējums. (Teltis, siltie guļammaisi, lielās tūristu somas) Var aizņemties, tikai paņemšana jāsarunā ar Uldi.
Ā, BTW, ja kāds rīko LARP'us, tad kaut kādas jaunas asinis var piesaistīt arī no Interneta Cūkkārpas (IC). Tur ir ļautiņi kam interesētu, ko tādu izmēģināt.
Nedaudz žēl, ka nesanāca atvadīties no visiem draugiem. Bet kaut kā ātrāk rīkot kaut kādas pasēdēšanas likās bezjēdzīgi, bet pēc tam vēlāk, vienkārši pietrūka laika.
Bet ir jau arī tā, ka es pēdējā laikā vairāk, vai mazāk sēdēju tikai savā alā un nekur nekustēju, tā ka diez vai mana izzušana no šīs valsts baisi kādam sāpēs.
Bilžu no Londonas nebūs. Tā vienkārši. Tēvs nogalināja manu fotoaparātu un man joprojām nav smartphona, ar kuru iebildēt krutas biužas. So… kaut kas būs tad, kad nopelnīšu naudu fotoaparātam vai smartphonam, vai abiem. Dvešī teica, ka tas nebūs tik drīz. Bet nav jau arī tā, ka kādu baisi interesētu tieši manis nobildēts BigBens.
Tāpat, kā par plāniem Londonā, jauno dzīvi un citām likstām, uzrakstīšu citreiz.
Jo no sākuma jau līdz turienei jātiek. ^^
(Ja nu lidmašīna tomēr nokrīt, vai arī mani Lutonā nolaupa vergu tirgoņi)
Vēl es gribētu atvainoties visiem tiem, kuriem ar savu eksistenci, nejauko raksturu, demagoģiju, vai citām sliktajām rakstura īpašībām esmu nodarījusi pāri.
Kā arī tiem, kurus esmu nesavtīgi lutinājusi un tagad egoistiski pametu.
Lūdzu, neturiet uz mani ļaunu prātu.
Cya!
Es dodos pelnīt, lai atdotu savus parādus, kļūtu par zvaigzni un visu pārējo, kas dienas kārtībā.