| |
[25. Apr 2010|13:22] |
blogger vai wordpress?
Un kā samergot 2 blogus - gan no tejienes gan livejournala? |
|
|
| |
[30. Mar 2010|16:20] |
Es nesaprotu, no kurienes šīs neizmērojamās skumjas. Ir taču pavasaris un beidzot arī saule parādījusies.
Drīz riteņsezona - katru dienu vēroju kā ietves kļūst arvien tīrākas no sniega un milzu peļķēm.
Bet tas viss ir īslaicīgi.
Iekšā ir savādāk.
Jā, es atdzīvojos tajos brīžos, kad dejoju seviljanas, improvizēju mēģinājumos un reizēm izeju ārā vienkārši paklejot. Bet tā pagaidām ir niecīga laika daļa laika un galīgi nenāk par labu to-do listei. |
|
|
| |
[25. Mar 2010|14:48] |
Beidzot pieķēros pavisam nopietni pavasara tīrīšanai. Lai gan pārvācāmies ziemas vidū un izmetām no tā dzīvokļa kravu ar pussapuvušām mēbelēm, balkons aukstuma dēļ palika neizvākts.
Uz balkons sanāca kā kulminācija visam, valdošās netīrības ziņā. Ar žurkulēnu.
 |
|
|
| |
[23. Mar 2010|17:53] |
koncepts
kaut gan liekas, ka ar baltām būtu tīrāk.
P.S. nemaz nav laba doma atstāt portatīvā monitoru uz 16bitu krāsām un pēc tam ņurdēt, ka fotoaparāts taisa kompresiju :) |
|
|
| |
[9. Dec 2009|14:54] |
Viss jau būtu puslīdz ok, ja vien no šī dzīvokļa nebūtu jāizvācas līdz 18.12
Otrs pamazām tiek atkarots no tarakāniem, mēsliem, vecas krāsas, 7-kārtīgām pussapelējušām tapetēm un tamlīdzīgām šausmām, tikai velkas tas viss nenormāli lēni. Bet vīriec ir par lepnu, lai kādam prasītu palīdzību. Tas nekas, ka viņam šajā pusē kaudzēm radu un draugu, pret kuriem ir pienākumi, bet kuri aizdomīgā kārtā šīs divas nedēļas pēkšņi pazūd. Afigeķ..
Toties būšu iemācījusies aiztaisīt caurumus sienās, krāsot un līmēt tapetes. |
|
|
| |
[4. Dec 2009|23:10] |
wtf.. pie mājas, uz kuru pārvācamies, šodien bijis sprādziens. Tieši pie mūsu kāpņutelpas.
Un ja vien tajā pašā mājā nedzīvotu vīrieša vecāki, kuri izīrējošo tanti tā pa druskai pazīst, tītos nafig ar visu pusiesākto "remontu".
Un vēl - vai tas ir normāli, ka saimnieki trešo istabu (kurā atstātas viņu mantas) aizliek aiz piekaramās atslēgas? Man tā vien prasās viņu uzlauzt un paskatīties, vai tur nav kāds līķis.
Kļūstu paranoiska. |
|
|
| |
[4. Dec 2009|10:40] |
Vispār šajā lapā ir ko darīt vairākas stundas - http://www.brainbashers.com/
Dienišķais filomino un dienišķā logjikas mīkla jau pārvērtušies par savdabīgu ik rīta rituālu - dzerot brokastu kafiju.
vēl viens no maniem mīļakajiem angļu valodas "jokiem" -
kas te attēlots?
mce
mce
mce |
|
|
| atkal pārvācamies... |
[21. Nov 2009|11:12] |
Izdevās atrast dzīvokli, par kuru jānomaksā "tikai" komunālie. Tad nu atkal uz somām. Pateicoties manam minimālistiskajam dzīvesstilam pārvedamo mantu nu galīgi nav daudz, bet tas dzīvoklis ir tik nolaisti netīrs ar vecām mēbelēm, ka darbu atkal nāksies ieguldīt pamatīgu, lai tur neostu pēc suņa un nebūtu sajūtas, ka tūlīt no kādas skapjapakšas izlīdīs žurka vai kāds cits neradījums.
Nu visu mest ārā gan būs vīriešu darbs :)
Viens no milzīgajiem plusiem ir tas, ka tur ir daudz puķu un palma! |
|
|
| dienasgaisma |
[20. Nov 2009|14:29] |
Interesanti, vai kāda lampu ražošanas kompānija būtu ar mieru izveidot tādu lampu sēriju, kas pēc iespējas reālistiskāk imitētu saules gaismas efektu.
šādām lampām būtu jābūt aukstuma un ūdens drošām un arī zagļu drošām, jo dēļ dabiskāka efekta tās vajadzētu novietot ārpus logiem - līdzīgi kā mēs to darām ar milzīgajiem HMI filmējot. Spriežot no filmēšanas pieredzes efektu var panākt ļooooooti reālistisku.
Vēl, protams, problēma būtu salīdzinoši milzīgais elektrības patēriņš - pēc filmas spriežot ap 500w spuldzes kā minimums būtu nepieciešamas. Un tomēr - ar ziemas depresiju sirgstošie droši vien būtu ar mieru ne tikai to vien atdot par sajūtu, ka ārā aiz loga IR saule. |
|
|
| |
[8. Okt 2009|21:19] |
Nopirku vijoli. Ar labu skaņu.
Ja kaimiņi nebūtu sākuši izrādīt protestu pret bezgalīgām frāžu atkārtošanām, spēlētu vēl arī tagad.
Man tāda sajūta, ka drīz viņi mani ienīdīs - it kā jau nepietiktu ar flamenko. |
|
|
| |
[7. Okt 2009|13:34] |
|
Skatījos vakar Carlos Saura "Flamenco". šis fragments likās visspilgtākais. |
|
|
| |
[5. Okt 2009|16:23] |
|
Nu ja.. Tātad "Lamberts" ieguva Kristapu par labāko studentu filmu. Un laikam jau pelnīti, jo no visiem jaunajiem režisoriem, ar kuriem līdz šim esmu strādājusi, ar Oskaru sastrādāties bijis visvieglāk. Protams, liela loma (manuprāt) bija arī producentes milzīgajam atbalstam - līdz pat tam, ka tika sarunāts slimnīcā, ka varēs pārkrāsot sienas, jo to tonis īsti noskaņā neiederējās. |
|
|
| |
[22. Sep 2009|20:25] |
|
Šis http://www.oneness.vu.lt/lesson1 noderēs gramatikas sakārtošanai. Jo no pusotra mēneša dzīvošanās igauņu kompānijā sāku jau pāris lietas saprast. Vismaz par laikapstākļiem un filmēšanu - noteikti. |
|
|
| |
[21. Sep 2009|13:19] |
Ļoti jau dīvaina sajūta, ka nu abi projekti beigušies. Gandrīz jau kā atkarība, par spīti garajām stundām. Dodiet tik vēl!
Nu nav jau arī tā, ka nebūtu ko darīt. Rīt jālasa lekcija BFM, tad vēl kaut kad Rīgā kurss jāpabeidz. Un visādas astes - krāsu korekcija un tamlīdzīgi sīkumi, kā arī solījums palīdzēt ar scenāriju vienam interesantam ļautiņam un ķerties pašai pie saviem scenārijiem. Un tad vēl pašas projekts par gaismošanas efektiem.
Plus folkprojekts, vijoļspēle un flamenko - brīvā laika aizpildīšanai.
Un vēl rūpes par māju un puķēm (kuras dēļ maniem projektiem drusku cietušas), jo gribas dārzus uz palodzes un plauktiņiem nu vispār lai māja ir tāda oāze arī ziemas vidū. |
|
|
| īsfilma... |
[19. Sep 2009|19:49] |
|
Bauda skatīties, kā strādā Istvan Borbas un arī sajūta, ka ar citu operatoru "Dziesmas no otrā stāva" būtu bijušas daudz savādākas. Jo kaut kā pat nepieredzējušas režisores filmiņā viņam izdodas panākt pavisam sirreālu sajūtu ar ļoti tīrām un pat minimālistiskām platleņķa kompozīcijām un gandrīz nekustīgiem otrā plāna cilvēkiem kadrā. Kā sapnis - tēlus atceries, bet pavisam dzīvi ar miesu un asinīm jau nu viņi nav.
Prieks, ka piekritu par spīti nogurumam. |
|
|
| |
[18. Sep 2009|14:22] |
|
Pirmais nedarbs nu ir beigts....
bet sestdien un svētdien jau jauns projekts - asistēšu īsfilmā operatoram.
Izskatās, ka izturības tests veiksmīgi pabeigts. Pēc pirmajām pāris dienām jau sanāk dzīvi pielāgot filmēšanas ritmam, nogurums nekāds, darbaspējas - augstas. Daudz augstākas, nekā niekojoties ar 1 - 2 dienu projektiņiem.
Nometusi 5 kilogramus. No 50 uz 45. Gan skatos spogulī un nespēju saprast - no kurienes? Rokām arī muskuļi drusku stiprāki kļuvuši, lai gan puiši visu laiku palīdzēja gan reizi pa reizei statīvus nest (tamie monstri ap kilogramiem 25+), gan kameru un ratus pārvietot, gan arī visādi citādi morali atbalstot.
Iepazinusies ar veselu lērumu ļoti jauku ļaužu - ar citiem tuvāk, ar citiem gan tik paziņu līmenī. Ar laiku gan jau..
Vispār labi, ka nākamais projekts pārejai, citādi tok skumīgi būtu.
|
|
|
| |
[17. Sep 2009|10:36] |
|
Šodien pēdējā filmēšanas diena (vai pareizāk sakot - nakts). No vienas puses - prieks, ka beidzot varēšu atpūsties un padarīt savas novārtā pamestās lietas. No otras - žēl jau kā vienmēr būs no cilvēkiem šķirties, tik ļoti pierasts jau pie viņiem. Bet gan jau jauni projekti vēl nāks un tā. |
|
|
| |
[11. Sep 2009|20:42] |
Ja nu kādam no jums pieejama Ginsberga dzeja, luudzu iepoustojiet shos:
"Irritable vegetable"
"Happening now"
inetrnetā vinju vairs nav :( |
|
|
| |
[4. Sep 2009|14:43] |
Prom uz Maskavu.
Šonakt - filmēšana vilcienā, rīt Maskavas stacijā, tad atpakaļ. Neko daudz jau laikam neredzēšu, bet nu piedzīvojums vismaz :). |
|
|
| |
[4. Sep 2009|09:57] |
|
Dīvaini, ka pašai patīk kā izskatos tikai savu puišu (esošā, bijušo) fotografētajās bildēs. Citās- nu nekādi - reizēm pat liekas, ka esmu noķerta vistīrākajā neglītenes formā. Nez - vai iemīlēšanās liek rūpīgāk izvēlēties rakursu, apgaismojumu un sejas izteiksmi? |
|
|
| lūzums |
[2. Sep 2009|08:12] |
Pēc aizvakar labi pavadītas brīvdienas vakar bija lūzuma punkts.
Ieraudzīju pār trubu pārmestos mežgjīņsvārkus vannasistabā un gandrīz apraudājos. Nu kāpēc, kāpēc man vienmēr filmēšanās jājūtas kā tādam androīdam. Bet, protams, gari svārki un augstpapēdenes nekādā ziņā nepiedotu ātrumu šurpu turpu tehniku nēsājot un galvenais asistents jau pirmajā sapulces dienā pabrīdināja par to, ka vispār jāvalkā "comfortable clothes and sport shoes"...
Un vēl vakar no rīta mēs visi sēdējām un 4 stundas gaidījām - sākumā kamēr mākslinieki iekārto filmēšanas vietu un pēc tam vēl kamēr režisors aizveda savus bērnu uz 1mo septembri..
Vēl 3 nedēļas. |
|
|
| pieradums |
[31. Aug 2009|07:57] |
Pieradums celties agri, agri - pat tad, ja ir brīvdina un iepriekš labi pasēdēts.
Browzēju t-shirtu lapas, meklējot - ko tad nu labu iepirkt.
Bez pūķiem un vienradžiem (must have) mīļākie vēl šie:
Get out of my shot , eat, sleep ... un uzmundrinošais |
|
|
| |
[30. Aug 2009|07:07] |
Divām no piecām "Lielajam Kristapam" par labāko studentu filmu nominētajām filmiņām ir mans operatordarbs.
tālāk - līdz nākamajam derētu vismaz īsfilmu kategorijā iekļūt - 2 gadu laikā nekas neiespējams. |
|
|
| ...in good hands... |
[15. Aug 2009|05:12] |
|
Jau otro nedēļu cītīgi strādāju pie jaunās igauņfilmas filmēšanas. Un mēgjinu drusku vairāk valodu arī iemācīties. Galvenais izturēt līdz Septembra vidum, jo tomēr celšanās 4.00 no rīta nav dabīga lieta :). |
|
|
| |
[4. Aug 2009|20:08] |
|
Kas, pie velna, ir inulīns un kāpēc man viņu reklamē pat pērkot cigoriņu (!) kafiju? |
|
|
| |
[1. Aug 2009|19:13] |
Gaidu ieteikumus:
1. Filmas, kas veidotas no fotogrāfijām - kā "La Jetee", piemēram
2. Filmas par viduslaikiem. Var būt nedaudz jaukts ar fantasy, bet vēlams ne tik daudz kā LotR |
|
|
| |
[29. Jul 2009|14:46] |
|
Mainīt vai iztaisnot priekšējo riteni ir dārgs prieks?
|
|
|
| Mulsinoši jautājumi |
[27. Jul 2009|23:03] |
| [ | kaut kur skan... |
| | Roger Waters - Amused to Death | ] |
Ko tu dari?
Kā tev iet?
Pirmais ir vismulsinošākais. Īpaši tāpēc, ka ja vispār paceļu telefonu - tas nozīmē, ka vai nu neko prātīgu nedaru vai arī kaut kas tiek darīts tādā multitaskinga režīmā - piemēram vārīts arbūzu ievārījums, paralēli meklējot netā dažas tehniskas definīcijas, paralēli žāvējot matus un rakstot prātā ienākušas piezīmes jaunas weblapas uzmetumam. Vai arī - šķiroti plastmasas maisiņi, paralēli dzerot kafiju un reizi pa reizei ielūkojoties rss (medījot jaunumus).
Otrais skaitās pieklājīgs. Nu lai jau. Tikai es nemāku melot. Diemžēl. |
|
|
| Arī tā var... |
[25. Jul 2009|20:41] |
|
Viļņā kafiju pasniedza samiksētu ar banāniem un liķieri, kas piedeva riekstu garšu, nosaucot šo dzērienu par Kafijas Mērkaķi. Manā versijā liķiera gan nav, bet ir piens. Arī tā var. |
|
|
| |
[11. Jul 2009|23:27] |
Izskatās, ka tie laiki, kad ieradās kāds vīriešcilvēks un sataisīja datoru ir pagājuši. Jo kādā brīdī apkārtējiem esmu ļāvusi ieraudzīt, ka arī manī ir kaut kāda deva logjikas un par roku taisnumu nesūdzos. Eh, emancipācija. Bet reizēm tomēr šausmīgi gribas būt tādai vājai blondīnītei, par kuru parūpējas. Hell, yeah.. ja viss strādātu tā, kā tam vajadzētu, nebūtu problēmu ar līdz galam nepadarītiem darbiem..
Ak, jā - sapņot jau nav kaitīgi. |
|
|