šodien uz manas palodzes stāvēja balodis. uz vienas kājas. kā stārķis.
vienā rokā viņam kāts, otrā - panna. galvā vējš un sejā apmulsis smaids. ziedus ēst vai uz kapa nolikt. vakardienas konservus kaimiņi izsvieda mēslainē, kur pat maitu lijas nebadā. samulsis koda nagus un mēģina sev iestāstīt, ka viss kārtībā. ziepjutrauks maldās piena zupā. sviests. tiek sakults sviests. sviesta pilna cibiņa. a jēgas ta nekādas.
miglā piemeties vajātājs. migla tik bieza kā līgavas plīvurs. tik pat samudžināts un neskaidrs un daudz ko sološs un reizē tu nezini, vai aiz miglas kas ir. vai ir iespējams iziet no miglas. un tu nesaproti, kā tu tādā dūmakā vari kustēties un elpot. un kā vispār miglā var elpot. tu skrien skrien, te lēnām piesardzīgi es, te rāpo un viss ir pēc miglas smaržojošs un nekas nesmaržo pēc tevis. tu pats sev liecies svešs, jo tu nejūti savu ādu. tava āda ir piesūkusies ar miglu. varbūt tu pats jau esi migla. vadātājs tevi vadā. līdzko tev liekās, ka tūlīt tūlīt būsi no miglas ārā, ta tevi vadātājs saķer un ved. tu nespēj sevi kontrolēt, jo esi migla. un vai pietiks spēka atdalīties, atmigloties, sākt elpot un just. viss ir tik miglains. visas domas miglā tītas.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |