tracina, ka nevaru šovakar ar visiem skūpstīties.
nevaru nevienu glāstīt.
nevaru nevienam pieskarties.
no manis nāk spriedze.
elektrība.
visiem sit elektrība no manām lūpām.
visiem sit elektrība no maniem pirkstiem.
maksimums, ko varēju atļauties bija ledusgabaliņš no lūpām uz manām lūpām.
veldzējoši karsti.
lāsītes pil gar zodu.
es ar mēlīti tās uzlaizu..
laims..
citrons..
ledus..
lūpas..
roka uz mana ceļa..
augstāk un augstāk..
elektrība..
pārrāvums..
pārlasīju Kristas pēdējo vēstuli. acīs asaras no aizkustinājuma.
vēl vakar no rīta teicu, ka laikam esmu palikusi par briesmonīti, jo nespēju vairs pie filmam raudāt, bet te...
kaut ko tik skaistu man sen neviens nebija rakstījis. es nezinu, ko es darīšu ja man neiedos vīzu uz Meksiku un es nevarēšu Kristu samīļot un pateikt viņai paldies par to, ka viņa ir.
vēstniecībā saka, ka laiks vēl daudz un vini pateikšot piektdien nevis šodien. daudz? sasodīts man nākošpiektdien jaizlido. vot tā mazā kaza. pats vainīgs.
dzīves svinēšana
turpinās
turpinās ik sekundi
ir skaisti tā
mūzika mani paceļ sajūsmas viļņos
liekas ka lidoju
bezgalībā
vienkārši super!!!
pazvanīja mamma un pateica, ka manam mazajam mīļumam beidzot ir uztaisīta operācija. viss esot kartībā. jau skraidot ka mazs pirātiņs pa slimnīcu ar vienu parsietu actiņu. un smaidīgs. turās bēbīts! ;))))
← Previous day | (Calendar) | Next day → |