njā, bērnībā lielākā šausmene, ko redzēju bija laikam "bāskervilas suns" laikam tā viņu sauca. nu par Šerloku Holmsu. man no tā fosforizētā suņa(a viņš tāds bija? nespēju vēlreiz noskatīties nevienu reizi) bija paniskas bailes. vecmammas mājā es vakaros nevarēju pastaigāt pa zemi. man likās, ka viņš ir zem gultas. es tupot uz mūriņa noliecos un apskatījos vai spīd viņa seja. tad kāpu uz krēsla, tad uz lielās cukura paku kaudzes(tad viņu vēl uz taloniņiem izsniedza un vecmammai bija čujs, ka nebūs drīz un viņa bija kaudzēm iepirkusi), tad uz galda. pārrāpoju pāri galdam, tad uz krēsla, tad atkal noliecos pārliecināties vai viņš tur ir jeb nē. bail bija arī skatīties. likās, ka metīsies sejā. tad ieritinājos milzīgās gultas vidū un sarāvos mazmazītiņā čokuriņā.
man vislabāk patika gulēt ar brāļiem un māsām. tad mēs viens otram uz muguras zīmējām ar pirkstu figūriņas un minējām, tad griezāmies uz otriem sāniem un atkal zīmējām. malējiem vienmēr neveicās. kādu brīdi viņiem neviens nezīmēja..
man tikko pārdega sildītājs...
nekas
dzeru daudz karstas tējas.. gan jau izdzīvošu.. ;)))))
sniegpārsliņas tik lēnām krīt, ka gribētos gulēt ārā kailai un ļaut, lai viņas kutina man muguru liegi noguļoties uz manis. viņas tik lēnām virpuļo gar manu logu, ka gribās kāpt uz palodzes un sniega mātei kliegt, lai nespīdzina ar kārdinošām domām...
a viņa man liekās tikai pasmietos.. tā kristāldzidri.. un ar leduspirkstu pārvilktu pār vaigu...
duujs rakstīja par sapņiem..
man vienmēr ir licies, ka man ir sava sarkanu tulpju pļava - sapņu pļava. katrs zieds glabā sapni. es varu pārvērsties par maziņu maziņu un ielīst ziedā un skatīties savus sapņus.. varu meklēt savu vakardienas sapni... un dzimst jauni ziedi..un dažkārt viņi dod man skatīties atkārtoti vienu sapni virākas reizes.. un tā pļava ir nežēlīgi skaista... nežēlīgi, jo tad sirds aiz skaistuma kūleņo pa krūtīm, elpa aizraujās un gribās kādam pieķerties pie rokas, bet nevar, jo savā sapņu pasaulē tev jābūt vienam.. savādāk kāds nezinādams tavu trauslumu var kādu pumpuru nomīt..
un kad tu esi maziņš vari ierāpties ziedā saritināties ziedlapu kausā, zieds tev dod savu nektāru un žūžo vēja un sapņu dziesmu..
← Previous day | (Calendar) | Next day → |