nekas prātīgs... tikai ezic izdziest...
tika smiets un dzerts un mērīta temperatūra.. ezic izdziest - 35.3
mož beidzot izgulēties?
un sapņot par to kā es gulēšu vēl uz aukstas zemes un ap cini, kas man blakus, kaudzēm ziedēs baltās vizbulītes un gaiss smaržos pēc putnu dziesmām un kreimenītēm. košļāt rūgto māllēpi un teikt dzīvei kā es viņu mīlu. histērijā. paniskā histērijā.
un kleitu.. jā es gribu uzvilkt savu tumšzilo kleitu ar milzīgām dzeltenām spārēm un dziļo dekoltē uz muguras...
gribu iebrist upītē līdz ceļiem un vērot kā mailītes šaudās visapkārt. pacelt akmeni un noplēst akmenstārpu kūniņas...
noķert ķirzakas, kam astes nekrīt nost un kā tai Kastaņedas grāmatā, vienai aizšūt muti un palaist pasaulē, bet otru pielikt sev pie auss, lai tā stāsta, ko tē otra redz ceļojot...
vai kā Sibīrijas briežu gani, nogriezt briežiem ragus un dzert asinis no svaigās brūces un krist eiforijā..
stāvēt zem tilta un klausīties kā mašīnas braucot pār to ducinot sarunājās..
..un mana orhideja taču uzziedēs, vai ne? vēlāk.. ne tagad, bet uzziedēs?
gaiss smaržo pēc kumelīšu tējas.
skaisti...
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |