diidos, staigāju šurpu turpu. nu nevaru sagaidīt vakaru. gribu dejot. gribu mūziku. gribu Noriko. gribu smaidus. gribu samīļojienus. pilnai laimei laikam jau vakarā apēdīšu saldējumu "kapučīno gardums" ;)))
aizveru acis un lēnām iebraucu matos pirkstiņus. lēnām, lēnām es velku tos caur matiem. no pašām saknītēm līdz galiņiem. satraucoši erotiska sajūta. it sevišķi pakausītī...puk puk... tirpiņas skrien... kad manas rociņas piekusīs, nāc un dari to tu...
piedraazt pasauli, taapat kaa vinja to dara ar mani.
man ir apnicis staigaat muuzhiigos sajuutu viljnjos, kas Mijaas no dziljas depresijas liidz vaajpraatiigai sajuusmai par pasauli. f***, man nezheeliigi galva saap un domas nav no taam labaakajaam... bet es negribu taa... man ir apnicis vakaros pieraudaat spilvenu... bet es nezinu kaa sev paliidzeet... un vai vispaar var?
← Previous day | (Calendar) | Next day → |