Dīvaini, ka ir cilvēki, kuri paši neko neraksta, nezīmē, nefočē, bet komentē tos, kas to dara un izsaka savu viedokli pārsteidzoši saprātīgi-lietpratīgi, tā it kā viņi būtu to visu darījuši iepriekšējā dzīvē.Cilvēki, kuri man patīk, laikam vienkārši tādi ir piedzimuši.
   Man vajag atgriezties pie sava naivisma, citādāk dzīvoju es pārāk saraustīti.Bet es negribu.
   Tikko lasīju diezgan pretīgu emuāru, bet nē, pretīgu nē-drīzāk-skaistu, pārāk cilvēkatbruņojošu laikam un domāju, ka es tā nevarētu.Ļoti pievilinoša un skaudību izraisoša sajūta. Nesaprotu kā var būt naivs un samaitāts reizē, veiksmīgi to apvienojot.Vismaz izskatās veiksmīgi.

Tas viss ir par vienu un to pašu.