|
|
|
Augusts 23., 2005
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) escimo | 00:30 - PV&zīmuļa vilciens
Man bija slinkums šorīt rakstīt par PV konci.Bet tagad...slinkums.Un bez tam, es zinu, ja es izplūdīšu emocijās, tas izklausīsies pamatīgi muļķīgi, arī priekš manis.Tāpēcpietiks ar-bija labi!
*
Bet šodien...biju Jelgavā...apskatījos uz ''Kovārni'' un ''Post scriptum''.Arī.
Izkāpu no vilciena, devos gar Origo, troļļa virzienā un tur...Man priekšā gāja džekiņš, viena roka džinsu kabatā, kuri karājās uz pusdibena.Un šoreiz es ne nieku nepārspīlēju.Es ticu, ka ar to roku kabatā viņš turēja bikses, lai tās nenokristu.
*
22.08.05. 22:42
Vilciens.Braucu uz mājām.Priekšā, nākamajā solā sēž sieviete ar sīko.Pretējā soolu rindā guļ vīrietis, viss melnā, uz portfeļa.Tikko pamodās.Sīkais tāds nemierīgs.Veļas pāri atzveltnēm.Es viņam paskatos acīs, viņš skatās pretī.Novēršu acis, skatos uz Peķku(lasīt-kedu).Sīkais pa eju pienāk, skatās uz mani.Es blenžu uz Peķku.
Sīkais sāk dejot.
Es blenžu uz Peķku.
Sīkais pienāk tuvāk, skatās man sejā.
Es blenžu uz Peķku.
Sīkais aiziet pie mammas(vai kas nu viņam tā sieviete skaitās), kaut ko dara.
Es noķeru viņa skatienu, kurš bieži tiek vērsts manā virzienā, paskatos viņam acīs.
Viņš skatās pretī.
Es atkal novēršu skatienu, blenžu uz Peķku.
Sīkais momentā ir ejā, blakus manam solam un kaut ko veido.
Es blenžu uz Peķku.
Sīkais pastāv, pienāk, skatās sejā.
Es blenžu uz Peķku.
Sīkais aiziet, nodarbojas ar kaut kā veidošanu citur.
Es paceļu acis, noķeru sīkā skatienu, paskatos.
Es atkal blenžu uz Peķku.
Sīkais atkal ir klāt.
Nu viņš ir nonācis līdz tam, ka nāk tuvu man klāt, blenž acīs spiedz, smejas un kaut ko veido.Nenovēršot skatienu no manis.
Es rakstu.Es neskatos, bet mans acs kaktiņš viņu vēro.
Sīkais apstājas, padomā, aiziet.
Nepaiet ne minūte, kad sīkais ir klāt.
Ar katru reizi viņš kļūst arvien drošāks.Nu jau rāpjas uz mana sola.Skatās manā sejā, kura vēro Peķku, iesmejas.
Es tikko runāju ar Elīnu, viņa nezina vai brauks pie manis uz laukiem.
Visu laiku, kamēr es runāju pa telefonu, sīkais skatījās bezmazvai man mutē.
Es blenžu uz Peķku.
Es ignorēju sīko.
Sīkais aiziet.
Labu laiciņu sīkais kaut ko veido blakus sievietei.Ziņkārīgi skatās pa logu, bet tad...es noķeru viņa skatienu.Sīkais MOMENTĀ ir pie manis.
Nu labi, pietiks, paskatos viņam acīs-smaids līdz ausīm, pārlaimīgs guldzins izveļas pāri sīkā lūpām un viņš aizskrien.
Šļūc pa eju no vienas puses uz otru.Ak jel.Ik pa brīdim pablenž uz mani, taisa pārākos akrobātiskos trikus.Es rakstu.
Bērni (tai skaitā arī es) alkst uzmanības.
Bet galva gan sāp.
*
|
Reply
|
|