Slepkavība vannasistabā
                                           II cēliens
              Istaba, istabā galds, grīda, uz grīdas guļ mirusī Mārīte.Pie horizonta parādās Māris,  tāds pats koņņas papīrs kā Mārīte, tikai bez masaliņām un bez tam saspiests plakans.
              Ieraudzījis Mārītes līķi Māris sabijās.Kāds varēja padomāt, ka slepkavību izdarījis viņš, jo kad pēdējo reizi abi bija runājuši, bija noticis strīds sakarā ar pumpām.Mārim tās nepatika, bet tieši tāpēc arī viņš nemaz netaisījās Mārīti skūpstīt.Domas zibenīgi raisījās galvā un Māris izlēma Mārīti aizvilkt uz vannu-lai viss izskatītos pēc nelaimes gadījuma.Domāts-darīts!Visu izdarījis Māris atviegloti nopūtās, taču nopūta pārvērtās tramīgā kliedzienā, jo pa istabu pārvietojās vēl kāds.
              Tā bija Medusmaize.Sirdsapziņas nomocīta tā bija atnākusi izvērtēt situāciju, bet viņa bija pietiekoši viltīga, lai to nedarītu viena.Līdzi viņai bija Afrikānis.Medusmaize centās izkārtot tā, lai līķis tiktu atrasts, taču viņa netiktu turēta aizdomās.Viņa bija šokēta, jo līķis nekur nebija redzams, bet par to Medusmaize nedrīkstēja bilst ne vārdiņa, lai viss netiktu izbojāts.
               Neko ļaunu nenojauzdams, Afrikānis devās uz vannasistabu, lai nomazgātu rokas, taču tur viņu gaidīja Māris ar zobubirsti.Tiklīdz Afrikānis bija ar vienu kāju vannasistabā viņš nepaguva ne iepīkstēties, kad koņņas papīrs ietrieca zobubirsti viņam tieši sirdī.Māra doma bija, ka slepkava atgriežas.Kārtējo reizi atviegloti nopūties par to, ka briesmas novērstas, Māris iegāja istabā.Tajā pašā brīdī, ieraudzījusi asiņaino zobubirsti Māra rokās Medusmaize sāka kliegt.Māris apstulba un birste izkrita viņam no rokām.
               Ar švunku atvērās durvis un istabā iebrāzās Pūdelis. Ieraudzījis asiņaino zobubirsti viņš izbailēs ieskrēja vannasistabā.Patiesībā Pūdelis bija slepus iemīlējies Pumpainajā, ieraugot viņas līķi iepriekšminētais vēlīgi pasmaidīja(!), jo nu viņam beidzot pavērās izdevība noskūpstīt Mārīti.Tas nekas, ka viņa mirusi, domu tas nemaina, nolēma Pūdelis.Mārīte noskūpstīta pēkšņi atvēra acis un iespiedzās.Nekavējoties vannasistabā ieskrēja Māris ar Medusmaizi, taču Medusmaize nelaimīgi paslīdēja uz vannasistabas flīzēm un lauza kaklu.Šajā brīdī to neviens neievēroja, jo pārējo acu skati bija vērsti uz Mārīti-pumpas bija pazudušas.Aplaimotu acu skatu Mārīte vērsās pie Pūdeļa ar jautājumu kā viņam labo darbu atmaksāt, Pūdelis ilgi nedomājot bildināja Mārīti.Viņa pretīgumā novērsās.Tajā pašā mirklī Pūdelis svaikstīja seju, un ņēma un nožņaudza Mārīti, jo, ja jau viņa netiek pašam, tad lai netiek nevienam.Slepkavībā noskatījās Māris, apjukumā nesaprazdams ko darīt, viņš vienkārši stāvēja un skatījās.Nākamajā mirklī Māris uzbruka slepkavam, guva virsroku un, izmantojot džiu-džitsu kursos iemācītās iemaņas, piebeidza Pūdeli.
                 Atriebies Māris iepleta acis un apsēdās.Tā nosēdējis 2h viņs saprata, ka bez Pūdeļa dzīvei vairs jēgas nav, kā arī-Mārīte nu patiesi bija mirusi, tas pastiprināja dzīves bezjēdzību.Māris ielika vannā korķi, atgrieza ūdens krānu un ierija pāris saujas miega zāļu.Iekāpa vannā, apskāva Mārīti un aizmiga.

                                II cēliena beigas
----------------------------------------------------------

                                III cēliens
                 Ūdens piepildīja vannu, tā pārplūda, pārplūda viss dzīvoklis, tikka applūdināti kaimiņi.Tie uznāca augšā, durvis tika atlauztas, tika atrasti pieci līķi.
                  Ļaudīm laika gaitā radās savas versijas par notikušo.Visticamākā bija par to, ka tas viss noticis Mārītes un Pūdeļa sakara dēļ.Visi zināja, ka Pūdelis bija iemīlējies Mārīte, un arī Mārim viņa patika.Savukārt Mārītes mīļākais bija kaimiņu Vova.Iesaistīta bija arī Medusmaize, jo vinai patika visi.Par Pūdeļa jūtām uzzinājis, Māris satrakojies, ņēmis un noslepkavojis Pūdeli, pēc tam arī blakus esošo vīriešu dzimtes pārstāvi Afrikāni.Beigu beigās saprazdams, ka nespēs Mārīti mūžīgi paturēt sev, viņš noslepkavojis arī to un izdarījis pašnāvību.Jūs jautāsiet-bet kas notika ar Medusmaizi?Kaimiņi vienbalsīgi atzina, ka viņa mirusi nelaimes gadījumā, paslīdējusi uz vannasistabas flīzēm, bēgot no Māra ar zobubirsti.Tas arī bija puslīdz pareizi.
                  Ilgi ļaudis meklēja Vovas līķi, to neatrada.Izrādījās, ka Vova jau kādu laiku dzīvo pie jaunās draudzenes, kura pirms tam bija bijusi izmeklētāja Kārpas draudzene.Uzzinājis apstākļus, izmeklētājs centās Vovam piešūt kaut ko, tādējādi vēlēdamies atriebties par nozagto meiteni.Tas neizdevās.Tad Kārpa piesūtīja Vovam rēķinu par plūdu bojājumiem, uzskatīdams, ja jau V. ir bijis M. mīļākais, tad arī viņam jānes kāda daļa atbildības.
                   Galu galā Vova neapmaksāja zaudējumus, aizlaidās ar draudzeni uz Ameriku.Izmeklētājs Kārpa palika mājās un turpināja vārīties savā sulā.Kaimiņi turpināja vērpt intrigas, bet Mārītes dzīvoklī ievācās ķīniešu pāris, kuram nebija ne jausmas par Māri Maniaku, kurš dusmu uzplūdā bija nogalinājis visus savus tuvos cilvēkus.Un viņi visi dzīvoja laimīgi līdz mūža galam.

                                 III cēliena beigas
                                     Visa beigas

 ------------------------------------------------------------