|
Augusts 31., 2005
01:13 - Veltījums=tam, ko es ņemu= JURĢIM Slepkavība vannasistabā
I cēliens
Uz galda bija spīdīgs koņņas papīrs pumpainas Mārītes izskatā.
Viņai bija masaliņas.Mārīte tač
negribēja 7as dienas sēdēt uz bedres kā kaķis kas kakā, tāpēc vajadzēja
kaut ko darīt un ātri.Vienīgā iespēja kā iespējams dabūt masaliņas prom
bija piedabūt, lai kāds noskūpsta sačunčināto koņņas apvalku mārītes
izskatā.Domāts-darīts!Tumšsarkanā lūpene izvilkta, tuša pielabota,
lūpiņas izstieptas, acis aizmiegtas-es gaidu!Un tā-pumpainā
gaidīja.Ilgi.Nu, ko lai saka, nesagaidīja.Kas izrādās-nu nebija glīta
tā Mārīte, nu, ne pēc kā-saņurcīta taču.
Pumpainā jau bija galīgi izmisumā un
atmetusi visas cerības,kad pēkšņi pie apvāršņa parādījās
Medusmaize!Lipīgi pieglaimīgu skatu tā lenca Mārīti, riņķiem vien, kā
vanags, noskatot upuri.Mārīte izbailēs iespiedzās, palecās un pārkrita
pāri galda malai.
Medusmaize satriekta apstājās,
bailīgi piešļūca malai, paskatījās lejā un ieraudzīja, ka mārīte
nekustas.Nobira asariņa, Medusmaize nopūtās un veicīgi aizšļūca prom,
lai, pasarg Dievs, kāds nepadomā, ka pie Mārītes nāves ir vainīga
Medusmaize.
Klusumā
atskanēja pēdējais lipīgais plakšķis un istabā palika tikai galds un
mirusī Mārīte.
Nodziest gaismas.Nokrīt priekškara stanga.
I cēliena beigas
|
|
|
|
Sviesta Ciba |