kad gāju sestajā klasē, man ļoti patika viens zēns un tā kā mums dzimšanas dienas ir vienā dienā, bijām sarunājuši, ka viens otram kaut ko dāvināsim. viņš gribēja nike maku, kas sportlandā maksāja Ls 4.99, un es nevarēju prasīt mammai, lai man nopērk to maku, tāpēc, ka, pirmkārt, man būtu jāatzīst, ka man kāds patīk, un, otrkārt, viņa man nekad dzīvē nedotu piecus latus, lai pērku dārgu dāvanu kaut kādam puikam, ko viņa nekad nav redzējusi, vārdu sakot, man bija jāsakrāj pašai. laika bija maz, mana pusdiennauda dienā bija lats, no kura 40 santīmi aizgāja autobusam, tāpēc zaudēt nedrīkstēja ne santīmu, lai gan pusdienas gribējās drausmīgi. šo es uzskatu par dāvanu, kurā esmu ieguldījusi visvairāk.

visforšākā dāvana, ko esmu saņēmusi, bija britnijas "toxic", ko kāds draugs iemācījās tāpēc, lai nodziedātu man.

un manā pagājušajā dzimšanas dienā mans draugs man neuzdāvināja NEKO (jo slinks). ceru, ka tas neatkārtosies.