pēdējā laikā man šķiet, ka visas sarunas es jau esmu dzirdējusi, turklāt ne vienu reizi vien, frāzes "tikai daži ir vienlīdzīgāki nekā citi" (ko pateicu es pati, btw) un stāsti par sēņu tripiem, game of thrones vai to, kāpēc nevajadzētu ieguldīt naudu kažokzvēru audzēšanā.
vēl es domāju, ka visi draugi tādi mākslinieki, moška jābeidz dirst un jāatsāk spēlēt klavieres vai dzeja jāraksta

vispār es te jau kādu brīdi domāju par atgriešanos skolā, ja viss sanāks, kā jāsanāk, tad kas būs, darba dienas rukāt un vakaros mācīties un arī sestdien no rīta līdz vakaram mācīties, un kas tad vispār paliek pāri, man jau tagad liekas, ka laika trūkst un visi striķi arī. ja pārrēķina klātienē atlikušos gadus, sanāk dahuja un pabeidzot jau būšu veca, naudu vajadzēs vēl daudz vairāk, tāpēc jāstrādā arī būs vairāk un atpūsties vairs nekad nesanāks, un kā vispār filozofiju var mācīties neklātienē, pastāstiet