darbukā laikam grib, lai nomirstu, auksts tā kā ellē, dzeru visādas tējiņas un skrienu čurāt kā negudra, bet tas arī nesilda, ja būtu alga ieskaitīta, aizskrietu pēc vana tallin vai pat piparšņabja blašķītes, šito taču cilvēks nevar izturēt

raudāt, ģībt un mīlēties
kur Tu esi
pusē laika varēt arī mirt