lūk, kāds gadījums nesen norisinājās manā dzīvē
piektdien svinēju savu dzimšanas dienu, līdz nakts vidū uz nelielu brītiņu nolēmu apmeklēt vff pavasara balli, ciemiņi neuzmeta lūpu un nolēma kādu stundu izklaidēties paši. kad nākamajā dienā kārtoju dzīvokli, atradās vīriešu plecu soma ar diezgan mīklainu saturu - ādas sandalēm, trīs dažādiem nažiem (sviesta nazis, liels virtuves un mazs, kā izskatījās, pašdarināts nazis), samurcīti papīri un avīzes, un nedaudz apskādētu stikla šaha komplekta kauliņu komplekts. ārkabatā atradu rubļu monētas un lielu, zeltainu monētu no Maskavas viesnīcas, profesionālās vidusskolas Riman audzēkņa Ērika Maličeva ieskaišu grāmatiņu un sanitāro grāmatiņu - tās bildē redzams 1995. gadā dzimis jaunietis, kuru neesmu redzējusi nekad mūžā. kad apvaicājos ciemiņiem, izrādījās, ka, jā, nevienam nepazīstams, pilnīgi salijis jaunietis piecos no rīta esot ienācis dzīvoklī, nav gan īsti skaidrs, ko viņš atbildējis, kad iztaujāts par ierašanās mērķiem, taču viņš tūliņ arī devies prom, tāpēc neviens viņam un šim gadījumam uzmanību vairāk pievērsis nav (acīmredzot, arī tam, ka viņš prom devies bez virsdrēbēm, kurās atradu zīmīti krievu valodā no vectēva sašas un pilnīgi nesaprotamā rokrakstā aprakstītas lapiņas, nedaudz izskatās pēc dzejoļiem). jāatzīmē, ka dzīvoju vecrīgā, piektajā stāvā, pie ārdurvīm ir diezgan advancēts kods un īsti dzīvokļu māja tā nav, taču ir pieeja jumtam, ko visi arī labprāt izmanto, tāpēc, saprotot, ka manā dzīvoklī ir kādam piederošas mantas, bet šī kāda te tomēr nav, sasvīdušām plaukstām devos pārbaudīt, vai iekšpagalmā/gaismas akā/šahtā nemētājas kāds mazs pašnāvnieks, jo, ja viņš būtu nokritis uz ielas vai otra pagalmā, es noteikti par to uzzinātu vēl pirms mantu atrašanas. esot tuvu ģībonim, pārliecos pāri maliņai, taču neizskatījās, ka lejā kāds būtu. uz mirkli uzelpoju, taču šis atklājums situāciju īsti tomēr neatrisināja. meklējot jaunieti internetā, izrādījās, ka viss, ko par viņu var atrast, ir draugiem.lv profils, kas pēdējo reizi apmeklēts 2011. gadā un man omulīgāk justies galīgi nelika, tādēļ nolēmu uzrakstīt epastu profesionālajai vidusskolai "riman", kad viņi neatbildēja, zvanīju, izrādās, ka skola mēģina sazināties ar aizbildņiem, jo skolā zēns arī pēdējos mēnešos nav redzēts. šorīt saņēmu epastu, ka "šobrīd viss ir labi" un lūgumu iedot savu telefona numuru, lai vecāki var ar mani sazināties par mantu savākšanu. ļoti ceru, ka vecāki ne tikai plāno savākt mantas, bet arī pastāstīt, kas noticis, jo atbilde "šobrīd viss ir labi" izklausās pēc "šobrīd stāvoklis ir stabils"
piektdien svinēju savu dzimšanas dienu, līdz nakts vidū uz nelielu brītiņu nolēmu apmeklēt vff pavasara balli, ciemiņi neuzmeta lūpu un nolēma kādu stundu izklaidēties paši. kad nākamajā dienā kārtoju dzīvokli, atradās vīriešu plecu soma ar diezgan mīklainu saturu - ādas sandalēm, trīs dažādiem nažiem (sviesta nazis, liels virtuves un mazs, kā izskatījās, pašdarināts nazis), samurcīti papīri un avīzes, un nedaudz apskādētu stikla šaha komplekta kauliņu komplekts. ārkabatā atradu rubļu monētas un lielu, zeltainu monētu no Maskavas viesnīcas, profesionālās vidusskolas Riman audzēkņa Ērika Maličeva ieskaišu grāmatiņu un sanitāro grāmatiņu - tās bildē redzams 1995. gadā dzimis jaunietis, kuru neesmu redzējusi nekad mūžā. kad apvaicājos ciemiņiem, izrādījās, ka, jā, nevienam nepazīstams, pilnīgi salijis jaunietis piecos no rīta esot ienācis dzīvoklī, nav gan īsti skaidrs, ko viņš atbildējis, kad iztaujāts par ierašanās mērķiem, taču viņš tūliņ arī devies prom, tāpēc neviens viņam un šim gadījumam uzmanību vairāk pievērsis nav (acīmredzot, arī tam, ka viņš prom devies bez virsdrēbēm, kurās atradu zīmīti krievu valodā no vectēva sašas un pilnīgi nesaprotamā rokrakstā aprakstītas lapiņas, nedaudz izskatās pēc dzejoļiem). jāatzīmē, ka dzīvoju vecrīgā, piektajā stāvā, pie ārdurvīm ir diezgan advancēts kods un īsti dzīvokļu māja tā nav, taču ir pieeja jumtam, ko visi arī labprāt izmanto, tāpēc, saprotot, ka manā dzīvoklī ir kādam piederošas mantas, bet šī kāda te tomēr nav, sasvīdušām plaukstām devos pārbaudīt, vai iekšpagalmā/gaismas akā/šahtā nemētājas kāds mazs pašnāvnieks, jo, ja viņš būtu nokritis uz ielas vai otra pagalmā, es noteikti par to uzzinātu vēl pirms mantu atrašanas. esot tuvu ģībonim, pārliecos pāri maliņai, taču neizskatījās, ka lejā kāds būtu. uz mirkli uzelpoju, taču šis atklājums situāciju īsti tomēr neatrisināja. meklējot jaunieti internetā, izrādījās, ka viss, ko par viņu var atrast, ir draugiem.lv profils, kas pēdējo reizi apmeklēts 2011. gadā un man omulīgāk justies galīgi nelika, tādēļ nolēmu uzrakstīt epastu profesionālajai vidusskolai "riman", kad viņi neatbildēja, zvanīju, izrādās, ka skola mēģina sazināties ar aizbildņiem, jo skolā zēns arī pēdējos mēnešos nav redzēts. šorīt saņēmu epastu, ka "šobrīd viss ir labi" un lūgumu iedot savu telefona numuru, lai vecāki var ar mani sazināties par mantu savākšanu. ļoti ceru, ka vecāki ne tikai plāno savākt mantas, bet arī pastāstīt, kas noticis, jo atbilde "šobrīd viss ir labi" izklausās pēc "šobrīd stāvoklis ir stabils"
3 | (͡° ͜ʖ ͡°)