lasu elsbergu internetā, jo viņa grāmatas man šeit nav. dīvaini, kaut kādas asociācijas ar dzelzs caurulēm, bet ne jau lielām, drīzāk tādām kā putekļu sūcējam, aukstām un spīdīgām, tieši tai antagonijai, kaut kas tik patiess un īsts iespiests elektrībai pieslēgtā kastē

un nepatīk man kā pērkons dzied viņa vārdus, tur atkal kaut kas ar fliteriem, cukurvati un sintētiku. tieši viņējos, ar citiem vienalga/patīk
bet patīk kā tūlīt uzkāpšu tumsā un mazā lietū uz jumta uzpīpēt