[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 60 most recent ones recorded in
Eos' LiveJournal:
| Thursday, January 4th, 2024 | |
| 11:58 am | Izrādās, dzīvojam tumšā Aļņa gadā 2024 год - год Темного Лося по славянскому календарю. Ты ведь знаешь, что у славян был свой календарь? А о том, что славяне использовали другое летоисчисление и неделя состояла не из 7, а из 9 дней? Многое забылось, но мы должны помнить о своих истоках, ведь мы произошли от мудрейшего рода, и нам есть, чему у них поучиться! *** |
| Tuesday, January 2nd, 2024 | |
| 5:53 pm | Šahs iesācējiem Labdien! Tā kā šobrīd esmu šaha trenera statusā, aicinu izmēģināt jūsu bērnu šaha spēli! ♟ Šahs attīsta plānošanas spējas, disciplīnu, uzmanības noturību un pacietību. Pirmā nodarbība bez maksas, pēc tam 5 eiro par katru. Nodarbības ir otrdienu un ceturtdienu vakaros. Pieteikšanās https://chesston.lv/ |
| Sunday, December 31st, 2023 | |
| 7:02 pm | Jaunā gada pirmais mērķis Šovakar man atgādināja, ka ārzemju publika aizvien gaida mana jaunākā stāsta audio versiju video formātā YouTube, kur es būtu ilustrācijai pievienojis attēlus. Video rediģēšana ir garš darbs, taču tā ir pirmā reize, kad man ko tādu lūdz. Jāuztaisa pirmais youtube video jaunajā gadā. |
| Tuesday, December 19th, 2023 | |
| 9:10 pm | “Technocracy has died. Humans have killed it with their own hands” Said the new Nietzsche prototype. To understand this story, you have to be 12th degree holder of free souls, great deeds society. The previous society on Earth had collapsed. Consumerism and left hemisphere brain dominance led to an end, people became addicted to screens, started to augment themselves with technology and rapidly became infertile. Many were addicted to virtual vices, such as virtual drugs, holographic dopamine inducers and regressed to primitive ways of living for feeding their nervous systems with hormones to induce fake ecstasy using high-tech drugs. The solution to this chaos was work in nature as a disciplinary measure, later everyone had to work as much as he spent in front of any screen, be it phone, computer, tablet or virtual reality glasses. People who worked in correction camps for technology addiction started to preach and some decades later technology was largely abolished as a means for entertainment. Humanity had learned its lesson and didn't use it to substitute meeting in real life, hugging, singing around fireplace, working in the fields and eating fruits together. 22nd century arrived with technology integrated into arsenal of tools humanity had, but not as a slavery system for those with predisposition to addictions. Organism arrived in this reality in a local park as 12 kids who were born on same day. They had calculated the best date and place. They started to go to the same school near the park. They sung in the same choir, after the school met next to the same fountain. They had two hearts, two hemispheres of brain, two hands, two lungs, many things in twos. In total they were 6 girls and 6 boys. When they were 3 years old, they started to meet and talk over their plans on how to fulfill their life's purpose. Their purpose was to restore acquirement for knowledge in era of change. After the death of science there was chaos. Some protested, because they were furious that only small percent of what was taught in college and universities was real and only secret societies had access to better knowledge. What is real? This was the question which ushered studies in preschool for five year olds. Their parents had created preschool, primary school and secondary school, but Organism arrived to make necessary transit to higher consciousness also for graduate and post-graduate studies. First they had to find people who would be willing to give lectures in this new knowledge. Who would help students to develop both hemispheres of the brain harmoniously to develop stable, harmonic people who would think with their hearts and feel with their wit. Therefore the basic subjects were gnoseology and base 12 math, living ethics, basis of fertility, living chemistry and multidimensional probability theory. They had to have some foundations to build upon and they took Nikola Tesla' s physics, time-space physics of thought forms, several micro and macro systems which had already been in development for some time. Many of such systems were a norm for practitioners of transcendental meditation, but now they would be open to public. If you can understand it with your heart, you can feel it with your wit. This subtle feeling was what students had to learn in first semester. They would learn to feel the oneness in practical classes. In one of them whole group of students, including the professor, went to delphinium where they created a new language to communicate with dolphins. Dolphins told them about their fantasy lands, ideas, students showed their ideas, both species learned a lot new. It was a creative process which was very fun, but serious and documented at the same time. Some students immediately sketched on paper what dolphins showed. Some wrote down their music in sheets of music. These kinds of lessons for developing the right hemisphere of the brain were 50% of whole studies, because 50%/50% was the goal. Another example – students took out dogs, played games with them. Made birdhouses from wood. Learned new languages. Every month one student had to present his language which he or she had to make up from scratch. Others had to learn that language over span of 6 months and whole group communicated daily in that language. It was an exercise for memory. When one had attained balance between his heart and wit, usually he also arrived at a state where suddenly everything became crystal clear to him and he became thirsty to know more, explore more. Everyone was cultivated towards this state to prove that this new type of education works. You could say that it was Zen state in which sudden bursts of genius was found and Satori of students was recorded to check if they had attained new insights to move forward already existing gnosis. Studies were easy once you learned how to stay perfectly balanced, for others it was sweat and tears to balance left and right hand, left and right hemispheres of the brain, heart and wit, craving to synthesize all gnosis in one theory of everything or splitting up all knowledge to miniature versions of various disciplines. Therefore these were main ideas of new school. You attain flow state daily, you live in Zen while you are in school, you strive to attain Satori as often as you can. Organism consisted of kids who were about to build a complex of houses for their new university type of school. They had mastered time, therefore they remembered their past and future lives. They knew how to write projects, how to plan houses, now they simply needed all personnel for new school, including head of the household at the school who would plant flowers and clean ice from rooftops. Organism presented this school via hologram to whole country using virtual conference room. There were few questions from the public, because everyone was thirsty for new gnosis which was available only to secret societies for thousands of years for population estimated 1% of 1%. Organism laughed about this craze saying: “Who forbade you to meditate before year of 2075? You were lazy, you were consumers, you waited for others to accumulate knowledge to consume it!” Round of applause. President of the country wrote on a holographic whiteboard using his left hand in a scribbled handwriting: “Future belongs to creators! Be a creator of your own future! Long live active, harmonious people! Glory to fruits of such people!” Students were matriculated in the early spring and had to plant their own plants in special green district which Organism had received for the school in commemoration that planet Earth has opened the first school of this kind. One might think that this whole ordeal was a fantasy of gardeners, because planting, growing, cultivating, fertilizing were the jargon words of this school. Unlike post-religion revolution there were no burning of books. Books were digitalized and conserved. A part of post-technocracy age was complete renunciation of authorities, everyone was left to his own intuition and wits to survive. If someone even had a thought of pretending to be an expert, he would be proved a liar immediately and made to plant daffodils as in Narcissus the story. The other extreme is people who think they don't have a clue, but they have somehow survived for 20, 30 or 40 years teaching and passing on knowledge directly or indirectly. For such people special rooms were made were they were asked to breathe. Monitors on the walls showed how much oxygen they inhaled and how much nitrogen they exhaled. After that they were shown a short clip which proved that plants need nitrogen and people with their noses are producers of nitrogen. As funny as it sounds, it is true. In post-fake news age a lot of things are true in some cases as it should be. After that these smart people were reminded and motivated they actually have a clue, they just didn't want to admit it for various reasons. However, not all people had to teach something. You could produce dream catchers for dogs and if they worked and dogs started dreaming of hunting instead of having nightmares, you would be a great member of society. In addition to all before mentioned, the new school also offered exercises for improving all senses. You had to train your nose to distinguish scents of flowers. Your hearing was improved in choir. Your sense of smell in aroma therapy. Your tactile feel in material meditation. It was a new discipline which aimed to find personalized materials for everyone to touch and caress in order to calm them down and their nervous system so far as light sleep after which person woke up happy and lively. Animals played a big role in the learning process as well, which served as a model for the macro world around people. High consciousness animals were observed such as whales, bees, elephants. Students learned about co-existence and symbiosis in different ecosystems. Human is a member of Milky way society and he had to learn the manners, self-esteem and dignity to communicate with other civilizations living there. He or she had to learn how to clean up after himself or herself in most cosmic sense of the word. Clean your room, your body, your city, your country, your planet, your quadrant of galaxy, your star system and star cluster. For students who dreamed of old times when studying while living in campus means lots of sex and partying, they were invited to plant seeds in soil, not in condoms. And meet opposite sex during work in nature. After great weeding and planting in nature, everyone looks happy and nice to meet. No alcohol required, just work, work for Mother Earth. There were no exams in the new school. Students had to make an exhibition of what they had produced in current semester. It could be science papers, woodwork, paintings, engineering solutions, new theorems in math, anything useful, be it theoretical or practical. It had to increase harmony, efficiency of whole society. In autumn professors checked what gnosis had been accumulated up to that point and declared what their recommendations for new research are. After all, Organism understood that you need to teach the students techniques in order for them to learn how to control their inspiration. Students had to understand their bodies, their wits, talents, character and other individual traits. So they can will themselves to create and harmonize themselves, their environment. Constant improvement and betterment of character was also intended to happen in such place. The new school paid for job done during planting of trees, plants, fruits and vegetables so studies were free of charge. The new post-technocracy society could thrive only if everyone was able to educate themselves into a creative, dutiful citizen who wants to help his community which would be whole galaxy instead of previous model where one helps his family and maybe his city. To attain the teaching methods Organism had collected thousands and millions of stories of successful practices when people who were creative, inspired, full of joy, passed on their gnosis about true reality of things, ideas and circumstances. The members of secret societies were made to leave planet Earth. They could continue their own ways in a reservation, in a far away planet. Without humans to feed on, however, they were in pain and had to rethink their lifestyle. Organism left planet Earth after 144 years in 22nd century having accomplished his mission. |
| Monday, December 18th, 2023 | |
| 5:40 am | “Tehnokrātija ir mirusi. Cilvēki to nogalināja paši savām rokām” Teica jaunā Nīčes prototips. Lai šo stāstu saprastu, Tev jābūt 12.pakāpes laimīgam brīvās dvēseles, labo darbu cilvēkam. Organisms ieradās šajā realitātē tepat Ziedoņdārzā 12 bērnu izskatā, kuri piedzima vienā dienā. Viņi bija aprēķinājuši vislabāko laiku un vietu. Viņi sāka mācīties vienā skolā, turpat tuvumā. Dziedāja vienā korī, pēc stundām satikās pie vienas un tās pašas strūklakas. Viņiem bija divas sirdis, divas smadzeņu puslodes, divas rokas, divas plaušas, vēl pa divi bija daudz kas. Kopā 12 bērni, seši zēni un sešas meitenes. Viņi trīs gadu vecumā sāka savā starpā bieži sarunāties un plānot, kā realizēt viņu uzdevumu šajā dzīvē. Viņu uzdevums bija atjaunot zināšanu ieguvi pārmaiņu laikmetā. Pēc zinātnes nāves bija iestājies mērens haoss. Vieni protestēja, uzzinot, ka augstskolās gadsimtiem mācītas muļķības, tikai šauru slepenu biedrību skolās bijusi patiesāka pieeja īstenībai. Kas ir īsts? Ar šo jautājumu sākās studijas sagatavošanas skolā, piecu gadu vecumā. Viņu vecāki bija radījuši sagatavošanas skolu, arī sākuma skolu un vidējo izglītības iestādi, taču organisms ieradās, lai veiktu vajadzīgo pāriešanu augstākā līmenī arī tālākai izglītībai. Vispirms bija jāatrod mācību spēki, kuri gribētu strādāt jaunā zinību ieguves vietā. Abas smadzeņu puslodes tiek attīstītas vienmērīgi, lai rastos harmoniski cilvēki, kuri domā ar sirdi un jūt ar saprātu. Tāpēc pamata priekšmetu grupā pie gnozeoloģijas un 12- bāzes matemātikas pievienojās dzīvā ētika, auglības pamati, dzīvā ķīmija un daudzdimensiju varbūtību teorija. Uz kaut kādiem pamatiem bija jāceļ jaunā mācība post-zinātnes sabiedrībā. Apskatīja Nikolā Teslas fiziku, domu telpu konfigurācijas fiziku, dažādas mikro un makro salīdzināmās sistēmas, kas palīdzēja apskatīt ikdienu studentiem no skatpunktiem, kas līdz šim bija pieejami tikai ilggadējiem transcendentālās meditācijas piekopējiem. Ja to var saprast ar sirdi, to var sajust ar saprātu. Šo jušanu, smalko jušanu tad bija jāmēģina iemācīt pirmkursniekiem. Mēs te mācāmies sajust vienotību ar visu, kas ir, lekcijās. Kādā no praktiskajām nodarbībām, visa grupa ar pasniedzējiem devās uz delfināriju, kur izveidoja jaunu valodu saziņai ar delfīniem. Delfīni pastāstīja par savu fantāziju, ideju pasauli, studenti par savām, individuālajām domu pasaulēm. Notika kopējs, radošs process, kurā ieguva abas sugas. Delfīni priecīgi čiepstēja un pīkstēja, mākslās apdāvinātie studenti strauji skicēja Delfīnu nodotās ziņas par to, kā vizuāli izskatās viņu ideju pasaulēs. Šādas nodarbības labās smadzeņu puslodes izkopšanai aizņēma pusi mācību laika, kas bija pašsaprotami. Vēl daži piemēri – studenti veda pastaigās suņus, pēc tam spēlēja spēles ar tiem. Izgatavoja putnu barotavas ziemā. Mācījās jaunas valodas. Katru mēnesi vienu jaunu valodu kādam bija jāizdomā no nulles. Pēc tam citi to pusgadu mācījās un rakstīja zīmītes tajā valodā. Tas bija atmiņas treniņam. Kad cilvēks bija ieguvis līdzsvaru starp sirds un smadzeņu uztveri, parasti iestājas stāvoklis, kurā viss tapa skaidrs, un ļoti gribējās uzzināt vēl. Šajā stāvokli bija jānoved visi studenti, lai varētu teikt, ka pasniedzēji tiešām prot mācīt. Varētu teikt, ka Zen sajūtu kultivācija noveda pie spontāniem ģenialitātes uzplaiksnījumiem, kuri tika piefiksēti, satori stāvoklī nonākušo studentu intervējot par jaunajām zināšanām. Tās tika salīdzinātas ar jau iepriekšējām, kuras jau bija datu bāzē, un tad secināts, par cik procentiem un kā tik tiešām ir viņa teiktajā kas jauns un potenciāli vērtīgs. Studijas bija izklaide tiem, kas jau bija harmonijā, pārējie vaiga sviedros pūlējās atrast savu iekšējo balansu starp savu kreiso un labo puslodi, kreiso un labo roku, sirdi un galvu, ilgām pēc visu zināšanu sintēzes un vienas atsevišķas disciplīnas izrakstīšanas pa sastāvdaļām līdz pēdējam. Tātad šādas idejas organismam bija kā vadlīnijas jaunajai iestādei. Viņi tik tiešām iestādīja duci liepu un ozolu pie ēkas pamatiem, kad tos sāka rakt. Paši būdami septītās un astotās klases skolnieki, kaut laiku viņi bija izpratuši, un tas bija viņu apziņas blakusprodukts, viņi stādīja tāmes, rakstīja potenciālajiem lektoriem, meklēja saimnieciskus cilvēkus, kas prot no jumta tīrīt ledu un uz Zemes stādīt maijpuķītes iestādes dobēs. Viņiem bija jāuzceļ augstākās izglītības iestāde, pirms viņi beigtu vidusskolu, jo viņi gribēja studēt paši savā jaunveidotajā iestādē, ko būtu paspējuši gan akreditēt, gan apstādīt, gan uz jumta uzlikt vēja rādītājus. Organisms divpadsmit bērnu sastāvā prezentēja jauno iestādi plašākai publikai, izmantojot hologrammu iekārtu un virtuālo konferenču zāli. Jautājumi no zāles un interesantiem bija maz, jo visi bija izslāpuši pēc jaunajām zināšanām, kas bija bijušas gadu tūkstošiem pieejamas 1% no 1%. Organisms gan smējās, ka: “Kurš gan jums liedza meditēt pirms 2075.gada? Paši vien slinkojāt, no citiem gaidījāt, patērējāt citu uzkrātās zināšanas! Bijāt patērētāji.” Skanēja applausi. Valsts prezidents uz tāfeles ar kreiso roku ķeburainā rokrakstā uzskricelēja: “Nākotne pieder tās radītājiem! Esi savas nākotnes radītājs! Lai dzīvo aktīvi, harmoniski cilvēki! Slava ziediem!” Studenti pirms septembra jau pavasarī tika ieskaitīti rindās un iestādīja savus stādiņus speciālajā apzaļumošanas kvartālā, ko arī organisms bija iegādājies par piemiņu tam, ka uz Zemes ir atklāta šāda iestāde. Varētu domāt, ka viņi visi bija dārznieki, jo visu laiku tika lietota terminoloģija: “Stādi, audz, kultivē, plauc, apmēslo sevi ar ideālu augsni jaunām atklāsmēm!” Atšķirībā no post-reliģijas laikmeta grāmatas dedzinātas netika. Tās rūpīgi digitalizēja un arhivēja. Daļa no jaunās post-zinātnes laikmeta bija pilnīga atsacīšanās no autoritātēm, palika tikai jušana ar saprātu. Ja kāds mēģinātu uzdoties par ekspertu, viņu pieķertu melos un liktu pie narcišu audzēšanas, lai atgādinātu, ka narcisms ir labs tikai dārzā, ziedu izskatā. Otra galējība narcismam ir cilvēki, kuri uzskata, ka neko daudz nezina, kaut vienā jomā darbojušies 10, 20 vai pat vairāk gadu. Tādiem tika piedāvāta telpa, kurā viņi varēja elpot. Pēc laika tika parādīts, ka tikai no tā, ka viņi pārstrādā skābekli slāpeklī, no šī slāpekļa tika pabaroti augi. Slāpeklis ir hlorofila sastāvdaļa, un katrs elpojošais cilvēks tiešā vai pārnestā veidā, taču tomēr palīdz augiem augt. Tā saka iekšējā loģika, kurai ar ārējo nav sakara. Tomēr, ja vajag, izelpoto slāpekli var savākt un pēc tam parādīt, cik rožu izplaukušas kāda cilvēka elpošanas rezultātā. Šie cilvēki tika motivēti un pārliecināti, ka viņi zina daudz vairāk, kā viņu iedragātais pašvērtējums ļauj par sevi domāt. Tomēr ne jau visiem bija kas jāmāca. Tu varēji post-zinātnes sabiedrībā pastāvēt ražojot jebko lietderīgu. Ja ražoji plastmasas sapņu ķērājus suņiem, kuri vēlējas medīt sapņos, nevis sapņot, ka viņu saimnieks aizmirsis iedot rīta gaļas porciju, un Tavi sapņu ķērāji tiešām suņiem dāvāja labākus sapņus, tad Tu tiki cienīts. Pie vispusīgās attīstības iestādē organisms piedāvāja arī visu maņu attīstības vingrinājumus, kam arī tika piešķirta liela loma. Bija jāmācās trenēt degunu, atšķirt hiacinšu smaržu no margrietiņu smaržas. Bija jāmācās saprast, kāpēc divu dažādu šķirņu kaķi vienā vecumā smaržoja dažādi. Dzirdi trenēja korī, ožu smaržu terapijā, redzi skicēšanas nodarbībās, mēli trenēja garšvielu terapijā, tausti – materiālu meditācijā. Tā bija jauna joma, kura piemeklēja materiālus, kuru glaudīšana un taustīšana nomierināja nervu sistēmu tiktāl, ka cilvēks iegrima vieglā snaudā, no kuras pamodies jutās žirgts un priecīgs. Liela loma bija arī mācību procesā dzīvniekiem, kuri bija kā paraugs makropasaulei cilvēkiem apkārt. No augsti attīstītiem dzīvniekiem kā vaļi, bites, govis, ziloņi, studenti mācījās par līdzās pastāvēšanu un simbiozi dažādās ekosistēmās. Cilvēks arī bija Piena Ceļa galaktikas ekosistēmas sastāvdaļa, un, lai ar prieku un pašcieņu iekļautos tajā, viņam bija jāapgūst starpzvaigžņu telpas manieres, uzvedības normas, kārtības izjūta. Uzturēt tīru savu ķermeni, savu istabu, savu dzīvokli, māju, pilsētu, valsti, planētu un tā tālāk, cik nu katram garas ir rokas un saprāts aiz sevis savākt. Kas augšā, tas apakšā. Studentiem patīk mīlēties, taču patīk arī kopā ceļot vilcienā uz laukiem, rakt zemi un stādīt kokus. Abi procesi rada ko jaunu, sniedz baudu, taču vienā gadījumā sēkla paliek gumijā, un to izmet miskastē. Otrā gadījumā sēkla nonāk Zemē, no tās izaug koks. Skaidrs, ka koki ir ļoti vērtīgi. Tādā veidā tie studenti, kuriem bija tik liels libido, ka traucēja mācībām, līdz iestādes absolvēšanai bija iestādījuši simtiem koku. Studentiem patika ballītes un iepazīties ar skaistu pretējā dzimuma pārstāvi – droši, iepazīsties talkā, ravējot dārzu un stādot kokus. Pie lielā galda visi vienādi – sārtiem vaigiem pavasara rītā atbraukuši no pilsētas, gatavi darbam, visi iegulda enerģiju, lai augtu, augtu viņu darba tikums, gan skābbarība, gan ogas, gan augļi. Jaunajā mācību iestādē sesijas nebija. Bija jārada darbu skate, tur katras sekcijas studenti atrādīja savus darbus. Vai tie bija referāti, vai koka skapīši, vai mākslas ainavas, vai jaunas teorēmas matemātikā, visi bija pa semestri radījuši ko jaunu. Vai vismaz vērtīgu sabiedrībai. Jaunais un aktuālais, progress, augšana un plaukšana, taču pāri visam harmonija. Rudenī tāpat iepriekšējā gada darbi tika vētīti vēlreiz, lai tie kalpotu par mēslojumu jaunajam. Organisms saprata, ka cilvēks jaunajā iestādē ir jānoved tādā stāvoklī, ka viņam ir patstāvīga kontrole pār savu iedvesmas stāvokli. Ka students, apguvis pirmos kursus par sev piešķirto dzīvības komplektu, savu ķermeni, savu saprātu un sirdi, spēj ar pašiedvesmu sevi novest iedvesmas stāvoklī. Ar savu gribasspēku harmonizēt visu, kas traucē ikdienā, lai studētu pilnvērtīgi. Darbs papildus studijām deva iespēju studentiem nodoties tikai mācībām. Darbu nodrošināja iestāde pati. Tāpēc studijas aizvien bija par brīvu. Zināšanas par to, kas cilvēku padara no patērētāja par radošu, vienmēr iedvesmā esošu, bija atslēgas jaunajai iestādei. Organisms tās bija ieguvis selekcionējot dažādus stāstus, empīriskus un teorētiskus, piemērojot sabiedrībai, kur zinātne un kreisās smadzeņu puslodes patērētāji noveduši civilizāciju līdz kraham, gandrīz pārciparojušies aizvien primitīvākās virtuālās baudās, un, visbeidzot atraduši izeju, aizvietojot sintētiskās narkotikas ar dabīgu dārza darbu terapiju, kas nes augļus katru sezonu un kalpo gan jaunatnei, gan visiem kopumā, iepretī narkotikām, kuras atļauties vecajā sabiedrībā varēja nedaudzi. Šis 1% no 1% bija emigrējis uz citām Zemēm, kur dzīvoja pazemē, aizvien lietojot meskalīnu, peldoties murgos un fiziskās ciešanās, lēnām sairstot par pamatu jaunai naftas izejvielai. Viņi tā izmantoja savu iespēju labprātīgi atstāt šo Zemi, jo citādi viņiem draudētu piestādīt narcišu laukus daudzu miljonu hektāru platībā, ko viņi noteikti nevēlējās darīt. Organisms pēc paveiktas misijas 144 gadu vecumā atstāja Zemi un devās aizsaulē atpūsties. |
| Friday, December 15th, 2023 | |
| 2:34 pm | Labā prakse autisma jomā Zinātniska konference par autismu tiešraidē šodien un rītdien no Latvijas Nacionālās bibliotēkas. https://www.facebook.com/autisms/vi |
| Tuesday, December 12th, 2023 | |
| 9:21 pm | 10 filozofiskākās video spēles Datorspēļu spēlēšana kā filozofijas apgūšana 1. Eksistenciālisms 2. Ētika 3. Metafizika 4. Epistemoloģija https://www.youtube.com/watch?v=9ONh_2d |
| 12:09 am | Prestižs Ar dzīvokļa biedreni aizfilozofējāmies šodien, kas ir prestižs. Piemēram, 12 gadu vecumā 1.sporta klase šahā ir prestiži, 14 gadu vecumā vairs nē. Pirmajā kursā augstskolā piedalīties zinātniskā konferencē, saņemt stipendiju un vairāki 10 kursa noslēgumu vērtējumos ir prestiži, taču, beidzot maģistrantūru, prestiži ir piedalīties zinātniskās konferencēs ārzemēs. Strādāt par skolotāju desmit gadus nav prestiži, strādāt vienā no labākajām ģimnāzijām valstī - kaut cik prestiži. Būt par plaši pazīstamu zinātnieku šaurā speciālistu lokā ir prestiži, citiem, kas uzzina, ka tāds zinātnieks saņem valsts iestādes zema līmeņa algu, tas var nebūt prestiži. ** Prestižs ir relatīvs. Mākslīgs prestižs ir tas, ko sauc, ka kāds vēlas izskatīties veiksmīgs, bet tāds nav. Atkal – kādi kritēriji? Katram savi, kas ir veiksme un laime. Šis viss atgādina žurku skrējienu, duālismu, dzīšanos pēc materiāliem labumiem. Taču arī garīdznieku starpā diemžēl ir prestižs. Kāds saprot kādu jautājumu labāk, cits saprot teju iesācēju līmenī. Kāds grib izskatīties vecāks un cienījamāks kā ir. Cits tēlo jaunieti 45 gadu vecumā. Dažādi varianti, taču prestižs ir viens no faktoriem, kas veido cieņu pret konkrēto cilvēku. |
| Monday, December 11th, 2023 | |
| 10:57 pm | Mon ange est philosophe  Šovakar Radošuma Skoliņā bijām 13 cilvēki. Izskatās, ka sniegpārsliņu, eglīšu un eņģeļu piedāvājums cilvēkus piesaistīja. Mans iekšējais filozofs brīnās. Pirms nodarbības gāju garām un redzēju, ka trolejbusu pieturā pirms mūsu ēkas piebraukusi ātrā palīdzība. Pamāju tai. :) |
| Sunday, December 3rd, 2023 | |
| 11:14 pm | “Laiks būvēt ir!” Laukos kāda skaista sieviete, ar ko sanāca sēdēt pie viena galda pusdienās regulāri saimē, man uzdāvināja vīraka kociņus. Tas bija jūlijā. Tagad kociņu palicis mazāk, tāpēc jo īpaši katrs ir ļoti vērtīgs. Līdz nākamajai reizei, kad pie viņas ciemošos, varētu būt astoņi mēneši. Man ir draugs Džefs, kurš man stāsta par attiecībām no vīrieša skatpunkta. Nesen jautāju: “Vai Tu proti mīlēt?” Viņš – “Jā, es esmu bijis mīlošās attiecībās.” “Kas notika?” Tās bija uz laiku. “Dzīve ir uz laiku” Steidzies lēnām. ** Mums iedeva Zemi lietošanā uz laiku. Kamēr strādāsim tur un dzīvosim tur. Zemes bija daudz, taču iekopt to vajadzēja. Divi hektāri uz diviem pieaugušiem cilvēkiem. Sākām ar mājas projektu. Sieva arhitekte kopā ar mani – sapņotāju, salika maketu ātri. Iedomājies, pusi rīta esi pavadījusi šķūrējot sniegu. Varbūt ar mazu traktoriņu, varbūt tāpat ar lielajām lāpstām. Pēc tam ienāc Mājā. Māja ir silta. Tajā ir priekšnams. Pēc tam gaitenis ar durvīm uz telpām. Pa kreisu roku ir virtuve. Tajā ir apkures katls. Ir plīts ar daudziem riņķiem un malkas apkuri. Ir arī konvekcijas krāsns. Ātri var pagatavot dārzeņu sautējumus. Kad esi sasildījusies ar karstu tēju un sautējumu, gribas iet augšā iekrist pēļos atpūsties. Pēc tam palasīt kādu jautru grāmatu. Mājā grīdas no koka. Dzīvojamajā daļā uz grīdām ir paklāji, saimniecības daļā virs grīdām ir ieklāts linolejs, ko viegli tīrīt. Kad ienāk mājā, pēc priekšnama, pa labu roku uzreiz ir vītņu kāpnes uz otro stāvu un bēniņiem. Atnāc mājās un gribi kāpt debesīs? Var, taču kāpnes ir stāvas. Pie mājas ir pirtiņa. Baseins. Mājā iekšā ir lielā, četrvietīgā džakuzi vanna. Lai mēs būtu tīri un balti ar krāna ūdentiņu, jābūt pieejamām ūdens procedūrām visos veidos. Ekstrēmie var mazgāties 3.45 akas ūdenī ārā, komforta mīlošie 9.00 no rīta karstā dušā. Pēc labas grāmatas lasīšanas var nokāpt lejā sabužināt suni, mums bija haskijs, atkal doties ārā. Rāms rīts. Kaķis pats nāk bužināties, prot uzkāpt līdz visām mīkstajām un komfortablajām vietām, kamēr suns paklausīgi gaida. Izeju ārā ar suni, viņš priecīgs lēkā pa sniegu. Aizejam līdz mežmalai, meklējam alas. Suns klusi seko, ierejas, kad putni atsaucas. Pēc pastaigas ar suni eju apraudzīt sievu. Viņa pie darba galda kaut ko rasē. Spoža gaismas strūkla iespīd sejā, atverot viņas darba istabas zaļi nolakotās durvis no metāla. Viņai patīk izturīgi, dabai draudzīgi materiāli. Viņa pamāj. Noņem brilles. Ir sajūta, ka viņa uz mani skatās kā uz kaķi, kurš grasās lēkt klēpī. Es viņai iemetu ar spilvenu, lai mainītos noskaņa. Viņa to noķer, pasmejas, iemet man atpakaļ. Mēs kopā apsēžamies uz mazā dīvāna, uz kura viņa guļ, kad visu nakti strādājusi, gulējusi turpat darbistabā. Tad mēs mēģinam kutināt viena otru, taču labi izvairāmies. Sākam runāt par to, kāda būtu Karlsona draudzene. Vai Karslonu pārim uz mūsu jumta būtu jāuzceļ mazs būcenītis. Tie ir nieki, taču fantazēt ir manā stilā. Pēc tam es saku, ka ir jau pusdienlaiks, es uzsildīšu no rīta pagatavoto sautējumu arī viņai. Dodamies ēst. Dzeram karkadē tēju ar kanēļa standziņām. Ir iedegtas baltas sveces. Tuvojas svētki. Viņa stāsta, kāds projekts šobrīd ir viņas galvā. Pasūtītāji apstiprinājuši metu, tagad jāprecizē detaļas. Man galvā ir bērns, akls un kurlmēms, kurš pasakaini dejo. Šai meitenei ir tāda muzikalitāte, kaut viņa nedzird it kā. Viņai uzliek mūziku, un viņa jūt. Viņai pieskaras, viņa ar Braila rakstu sazinās, viņa saka, ka viņas pasaulē ir liels miers. Es uz viņu skatos kā uz tādu svēto jaunavu, viņa tikai smejas. Mums ir kontakts un mēs smejamies tos čalošos, skanošos, līksmos smieklus, jo ir daudz Gaismas istabā. Pēc pusdienām mūsu mājās atjaunojas darba sajūta. Es gatavoju stundas bērniem. Rīt skolā, tikai pāris verstis no mājas, man jāvada stundas. Mūsu mājās pie sienām ir daudz gleznu. Tās visas ir portāli. Lielākā daļa uz nākotni. Vienā ir kaķis, kurš atpūšas pie upes. Fonā ir kalni. Citā gleznā ir saules pielieti bišu lauki. Daudzi, daudzi lauki ar bišu mājiņām. Zeme san. Vēl citā ir redzams, ka Dauka ir sasniedzis horizontu, paņēmis rokās debesjumu un to ēd kā baranku. Pie griestiem ir lustras 18.gs baroka stilā. Dažādi maketi vitrīnās no sievas pabeigtajiem skaistākajiem projektiem. Man – dažu audzēkņu foto, taču tos turu fotoalbumā. Šajā mājā idilles nav. Visu laiku mēs gudrojam, kā paplašināties. Varbūt jābrauc ar laivām pa Gauju, varbūt jānokrāso ar grafiti kāds bānītis. Varbūt jāuzrīko adīšanas sacensības un labākie darbi jāaizsūta bāreņiem. Mums patīk braukt ar mūsu busiņu ceļojumos, mums ir taisns ceļš cauri visam reģionam, taču vēl labāk ir mazais kukuruzņiks, ko kāds gudrs vīrs restaurēja. Ar to vizināties ir pavisam labi. Pūkaini mākoņi, mazas mājiņas, un upe gar mūsu laukiem. Tu gribēji dzīvi bez konfliktiem, taču ar daudz izaugsmes. Katrs iekšējais suns, kura astei jāpārkāpj, katrs puds sāls, ko jāapēd, viss ir attieksmē. Daudz, daudz izaugsmes, bet, vai tāpēc, ka mums bail no vecuma un rutīnas, vai tāpēc, ka gribam samīļot iekšējo bērnu tūkstots veidos? Ar katru dienu mēs ar sievu kļūstam jaunāki. Līdz piedzimstam atkal un atkal. Tam ir gleznas, tam ir maketi, tam ir fantāzija. Spēcīgas rokas rok zemi mūsu Zemē. Tās ir mūsu rokas. Mūsu pāļdziņi, atdzīti no kaimiņu sādžas, dzen mūsu nākotni mūsu Zemē. Tie klaudz dum, dum, dum, pak, dum, dum, tonkš. Mūs mazmazbērni šajās mājās dziedās “a, e, i, o, Latvija, Lietuva, Baltija.” Tu gribēji interesantu dzīvi, radošu dzīvi, pelnīt naudu ar mākslu, es uzcēlu Tev koka māju, kur darbistaba un darbnīca – Tavs templis un svētnīca. Beigās jau ir sākums. Satiksimies divdesmit trešajā gadsimtā vietā, kur ir Laimes ezers. Zini, kāpēc viņu tā nosauca? Jo Laime tur dzīvo. Current Music: Here with me |
| Saturday, November 25th, 2023 | |
| 3:21 pm | Cibā bija tāda lietotāja @sniegabrist Viņa studēja medicīnu, tad inženieru lietas. Klausījās interesantu mūziku. Viņa bija stipri pie Zemes. Viņai bija forši brāļi un ģimene. Viņa izteicās par sevi piezemēti, bez pretenzijām un jebkādu izcilību. Kaut kas tajā visā mani piesaistīja un es veltīju viņai pāris stāstu par izglābtiem dzīvniekiem. Viņa rakstīja, ka kursā esot starp daudziem desmitiem puišu meitenei, ir dažādi izaicinājumi. Man bija tāpat, ka biju vienīgais puisis kursā. Šodien daudz izbridu. Labs cilvēks bija. Cik cilvēku, ieraugot pēc desmit gadiem uz ielas, Tu labprāt pasveicinātu un uzsāktu sarunu no tās vietas, kur palikāt toreiz? |
| Thursday, November 16th, 2023 | |
| 1:52 am | “Vai Visumam ir interesanti?” Man ir autoritāte – kāds vieds vīrs. Viņam ir iemīļots retorisks jautājums: “Vai Visumam ir interesanti?”, “Vai Tu ikdienā pienes jaunu, unikālu pieredzi Visumam?” Skaidrs, ka strādāt 9-17 darbu, kurā notiek tikai jau esošā atgremošana, nav interesanti. Interesanti ir izstrādāt jaunas tehnoloģijas, izdomāt jaunas pasaules, ieviest jaunu politiku, uzvedības modeļus, izdomāt jaunas mācīšanās metodes, gleznot, izdomājot, kā sintezēt jau esošos stilus... Interesanti ir visu laiku sintezēt ko pietiekami radikāli jaunu no jau esošā. Lai to darītu, jābūt nodrošinātām cilvēka pamatvajadzībām, teica Maslovs. Kas parāda, ka uz šīs planētas nauda ir tikai kontroles mehānisms, lai cilvēkiem būtu mazāk laika domāt, kā būtu, ja būtu labāk un citādāk. Taču ir cilvēki, kas dzīvo no Radīšanas tik ilgi, kamēr var, un dzīvo arī pēc tam, kad vairs nevar, jo dzīve bez mākslas nav dzīve. Dzīve bez radīšanas ir patērēšana un degradācija. "Bez mīlestības viss ir mazs!", teica Ziedonis, un dzīvoja ar savu mākslu azotē. Mēs paši izvēlamies dzīvot interesanti vai garlaicīgi. Senie grieķu filozofi teica, ka cilvēkam ir jāatrod sevī vislielākais talants, tas jāizkopj, lai sabiedrībai no viņa būtu labums, jo sabiedrība ir cilvēka māte. Tu dzīvojot raksti stāstu par sevi, ko varēs izlasīt Tavi bērni, dažreiz vēl daudzi citi. Kas pēc Tevis paliks, ja dzīvosi garlaicīgi? Kur paliks Tavs pienesums Tavai dzimtai, valstij, dvēselei? Kā šahā, slikts plāns ir labāks par nekādu plānu. Tādā ziņā hedonistus, kas strādā biznesā, ignorē jebkādas morāles normas, lai tikai dzīvotu krējumā, var saprast, jo viņi uzskata, ka ir tikai viena dzīve, šī, un tāpēc jādara viss iespējamais, lai gūtu pēc iespējas plašāku pieredžu spektru tajā. Tā jau ir, ka sava privātā lidmašīna dod papildus mobilitāti. Savs auto, savi draugi lielākajās Eiropas un ASV pilsētās – tāpat. Paziņu paziņu tīkls, kur visi viens otru atbalsta. Tas ož pēc slepenajām organizācijām, un tām, tāpat kā šakāļu baram, ir sava hierarhija. Viss atkarīgs no apziņas, virsmērķa, Kants teiktu Kategoriskā imperatīva, kāda ir ideālā sabiedrība. Ir ļoti svarīgs nākotnes jēdziens. Mums tik daudz proponē, ka jāsaudzē bērni, jāsargā bērni, bet, kad paši bijām bērni, vai kāds mūs sargāja? Citi bērni darīja pāri, pieaugušie bija pārslogoti, sistēma runāja vienu, darīja ko citu, un es runāju par 1990-to gadu sākumu, kad bija pārmaiņu laiki. Ja es izvēlos savu dzīvesveidu, tad tajā var būt dažādi modeļi. Taču gribas, lai Visumam ir interesanti. Var studēt mākslas un literatūras vēsturi, censties pārspēt Gēti vai Raini, var rakstīt atvilktnei, atkarībā no godkāres. Vai Visumam ir svarīgi, ka Tev ir godkāre? Ja tā motivē izdarīt un sasniegt vairāk, tad droši vien, ka jā. Budisms, savukārt, māca, ka jāprot izprast, kuras ir iegribas, kuras ir vajadzības. Atšķirt vēlmes no pamatvajadzībām. No vēlmēm un vēlmju ķermeņa ir jāatbrīvojas, taču pamatvajadzības sev ir jānodrošina, tās ir rūpes pašam par sevi. Ilūzijas ir tad, ja Tu gaidi no Visuma un dzīves to, kas ir iegribas. Un tad vēl kā mazs bērns niķojies un dusmojies, kad nenotiek iecerētais. Visums tad pasmaida par Tevi. Tas nav interesanti, taču katra apziņa var augt vai degradēties, tā ir tikai Daba un bioloģija. Ja katram laime nozīmē ko savu, tad katrs var būt laimīgs savā veidā, ko citi var nemaz nesaprast no malas. Taču tiekšanās pēc baudas nav tas pats, kas pēc laimes. Laime ir tāds stāvoklis, kad pēc smaga darba gandarījums ir tik liels, ka Tu gribi darīt to pašu darbu vēl un vēl. Laime ir cilvēka rokas pieskāriens, jo Tu otram esi kā sega ziemā, Tava klātbūtne sasilda visas iekšiņas. Laime ir tad, kad Tu kādu ļoti, ļoti mīli, Tu palaid to vaļā, bet pie Tevis pēc ilgāka laika atgriežas, jo vienkārši ir labi. Ir labi mājās. Laime ir būt par mājām, par patvērumu kaut vienam cilvēkam. Es, personīgi, cenšos, lai Visumam būtu interesanti. Lai tas varētu sasist plaukstas un teikt: “Re, šis trakais skrien pa ceļa vidu, cauri braucošām mašīnām, jo jūtas brīvs, jo satiksme ir izdomāta tikai pieskaitāmajiem, nepieskaitāmie dzīvo pēc saviem noteikumiem.” Saprātīgi savi noteikumi. Uz to es tiecos un mācos. |
| Tuesday, November 7th, 2023 | |
| 10:17 pm | “Go figure (skate) ” Ilgu laiku pildspalva klusēja, taču naktī tā sakustējās. Kāda jauna sieviete un viņas māte bija kopā ar mani, mēs braucām uz sacensībām. Es iedrošināju sievieti, viņas māte iedrošināja viņu, ka piedalīšanās būs veiksmīga. Viņa bija ļoti norūpējusies, skatījās tālumā, ne manās, ne mātes acīs. Tad mums bija jāpaliek skatītāju zonā, kamēr sieviete devās laukumā. Slidot, iespējams. Ar mammu pārrunājām, cik daudz ir jādara, lai tās divas minūtes veiktu trikus gaisā virs ledus. Mēs viņu atbalstījām, uzvilkuši dūraiņus, paņēmuši karstu tēju termosā, sēdējām aiz norobežojuma ledus hallē. Viņa veica gaisā dažas piruetes, ieguva rezultātu 9.7, un bija sekmīgi iekļuvusi nākamajā sacensību kārtā. Nebija ar sevi apmierināta, jo varēja iegūt vēl augstāku rezultātu. Kamēr mēs analizējām slidotāju izvēlētos mūzikas pavadījumus, viņa gatavojās nākamajai kārtai. Katrā sportā šajā realitātē ir dopings, tievēšana, bet tajā realitātē bija tikai grācija un skaistums. Visi cilvēki ir skaisti. Visi veselie, dzīvie cilvēki ir skaisti. Kas ir skaistums daiļslidošanā? Tajā laiktelpā sirds skaistums izpausts caur koordināciju un ātrumu, muskuļu atmiņu bija noteicošais. Paralēlā pasaule, kurā visi uzvar, visi piedalās, kuri ir ieguldījuši pietiekami daudz laika. Jā, viņa bija apmāta ar slidošanu kopš iemācījās stāvēt, jau no divu gadu vecuma. Slidoja vienmēr un visur, pie mājas bija ledus halle, draudzenēm angārā bija portatīvā ledus telpa, ledus bija viņas stihija. Viņai zem gultas stāvēja triko, un datorā, un telefonā viņa spēlēja spēles, kuras simulēja slidošanu. Tik daudz tas viņai nozīmēja, tāpēc pārējam viņas dzīvē nebija laika. Nav svarīgi. Tāpēc viņa nemācēja dzīvot, tā teica. Jo ticēja, ka vienmēr slidos pati vai trenēs citus. Tieši tāpēc viņas māte tik ļoti man uzticējās, ka es viņai nodrošināšu komfortu arī pēc karjeras beigām. Viņa pati negribēja domāt par to, ka karjerai varētu pienākt beigas, viņa bija gatava mūžam palikt 33 gadus jauna un slidot. Es viņai gatavoju diētiskus dārzeņu ēdienus, kopā gājām uz svaru zāli, kopā dejojām baletu, kopā kāpām kokos un devāmies pārgājienos. Viņai viņas ķermenis bija viņas valoda. Viņa prata runāt, taču pārsvarā skatījās debesīs, it kā meklējot kuģi, kurš viņu aizvedīs mājās. Daži cilvēki deg, deg un ar prieku pārceļas degt kur citur, kur vairāk skābekļa atmosfērā. Par to esmu viņai pateicīgs, ka varu būt blakus. Paldies Tev, ka uzdāvināji šo brīdi. Viņas māte pārdzīvoja viņu par 36 gadiem, mēs vienmēr kopā svinējām viņas dzimšanas dienu un skatījāmies kinolentē viņas uzstāšanās ledus arēnā. |
| Monday, November 6th, 2023 | |
| 12:36 pm | Forever young When we were young we put tattoos on one another And it was fun but now you're stuck with me forever Stuck with me forever, so come on have some faith We can work together and make a better place *** par šo es domāju. Cilvēki, kas ar mani ir kopā vismaz 10 gadus. Cik tādu ir. Skolas laiku čomi un klasesbiedrene. Draudzenes no jauniešu portāla ankh. Meitene, kas manī iemīlējās un tagad visu mūžu man raksta. Ir jau jauki, tikai gribu, lai viņa ir laimīga. Studiju biedrenes no skolotāju studijām. No 2009. gada Viens mans skolēns, kurš pieaudzis arī aizvien spēlē šahu un bridžu. *** Kopā 9 cilvēki. It kā normāls cipars, taču, kamēr es pie kāda nebraucu ciemos vismaz reizi gadā, vai tā ir draudzība? |
| Sunday, November 5th, 2023 | |
| 8:44 am | Par sieviešu un vīriešu draudzību Aizvien pārdomas pēc prof. Sema Vaknina video par vīriešu un sieviešu draudzību. Jau no pašas pirmās draudzības ar meiteni, kad man bija 11, viņai 14, man gribējās pļāpāt. Gribējās, lai man pajautā: "Kā Tev iet?", lai izrāda patiesu interesi par mani. Kopā man ir bijušas tik daudzas draudzības ar meitenēm un sievietēm, ka vairs neatceros. Ja Sems saka, ka vīrietis nespēj draudzēties, bet tikai gaida izdevīgu brīdi seksam, tad man ir bijis otrādi - esmu draudzējies ar meitenēm, kas gaidīja izdevīgu brīdi, lai piedzirdītu mani un ievilktu gultā MANI. Un nē, man tas riebās, es pēc tādiem gadījumiem jutos nodots. Vidusskolā biju tas cilvēks, kas varēja "paturēt rociņu", kad izsauc pie direktora vai vienkārši jāgatavojas eksāmenam draudzenei. Augstskolā biju tas, kurš atbalstīja un motivēja, ja darba grupā biju es un piecas meitenes. Un tā gadījās bieži skolotāja studijās. Tālāk par to vīrieša psiholoģiju, ka viņi pārvērtē sevi draudzībā, domājot, ka pat tad, kad tā ir draudzība, viņi patiesībā sevi uzskata par pievilcīgiem "ja būtu nesmuks, ar mani jau netiktos". Jā, esmu tā domājis, taču parasti izrādās, ka meitenei vienkārši gribas kompāniju. Lai ir, kas pavada uz koncertu, uz teātri, uz kafejnīcu. Tālāk viņš runā par to, ka sievietes seksā meklē connection - saikni emocionālā, sirds, dvēseles vai citā līmenī, cenšas fantazēt, ka tam seksam ir kāda nozīme vairāk par fizisko, kamēr vīriešiem sekss ir darbības, bez šādām fantāzijām. Man sekss vienmēr bijis rituāls divu cilvēku starpā, kuri vēlas radīt. Un ne jau bērnus, bet radīt vispār - tuvāku kontaktu, radīt prieku, radīt apmierinājumu, radīt sajūtu, ka "mēs saderam kopā arī gultā". Ja seksam negatavojas tik nopietni kā Ziemassvētkiem, ja tas nav īpašs notikums, tad pazūd prieks par to, vismaz man. Tāpēc man grūti saprast tos, kam sekss ir katru dienu. Tālāk viņš runā par to, ka sievietes ir draudzīgas, jo grib būt jaukas, ko vīrieši iztulko kā mājienu seksam. Kamēr vīrieši ir draudzīgi, jo grib izveidot emocionālo pamatu seksam, nevis, lai būtu jauki. Tāpēc abi dzimumi viens otru regulāri pārprot, un šī ir augsne arī visāda veida "sexual harassment", jo vīrietis ir domājis, ka sievietes uzliktā roka uz pleca ir mājiens, kamēr sieviete savu paziņu/darba kolēģi gribēja tikai atbalstīt pēc smaga, labi paveikta uzdevuma. Vai kādā citā situācijā - sievietes fiziskais kontakts tiekot regulāri pārprasts. Man tā nav, jo draudzenēm padodot roku, viņām izkāpjot no vilciena, piemēram, tur nekā seksuāla nav. Labā lieta, kurā Semam piekrītu, ir tas, ka Gen Z un Mileniāļi labāk izprot viens otra signālus. Tīri faktiski, jā, esmu dzimis pēc 1980-tā, tātad skaitos tajā grupā, kaut reti, kad jūtos tā. Vēl ir tas, ka sievietes draudzībā ar vīrieti baidoties no tā, ka varētu šķist vīrietim seksuāli pievilcīgas, kamēr vīrieši tieši otrādi - cer, ka ir tomēr mazliet pievilcīgi. Diametrāli pretēji uzskati par sevi šādās draudzībās. Man, tā kā esmu bijis "nodots" 2-3 reizes, tad jūtas par šo ir dalītas. Ja meitene skaidri pasaka, ka būsim tikai draugi, bet pēc gada atzīstas, ka ir gribējusi, lai saku viņai komplimentus, atveru viņai durvis un izturos dikti džentlmeniski, tad tas viss ir bijis stulbs teātris, nevis draudzība. Nevar prasīt, lai vienlaikus novērtē kā seksuālu, pieaugušu cilvēku un vienlaikus nefantazē par Tevi. Friend zone is friend zone, end of story. Gala secinājums, ko psihiatrs izdara, ka vīrietis nevar ar sievieti būt draugi, bet sieviete ar vīrieti var, rada daudzus jautājumus par to, cik ļoti vīrieši melo sev. Viens ir par draudzeni reizi mēnesī vai retāk iedomāties: "Kā būtu, ja mēs būtu pāris", bet pavisam cits ir seksuālas fantāzijas. Te jāsaka, ka es bieži prātā pārdomāju, kāpēc kāda draudzene man neder. Jo zinu, ka arī man ir tas sauktais "monkey brain" jeb tautas valodā, domāšana ar kājstarpi. Lai racionalizētu, lai saprastu, ka dzīve ir arī ārpus gultas, un attiecības ir 99% ārpus gultas, dažreiz jāatgādina sev, ka foršas sarunas par zinātni, mākslu, kopā iešana uz pasākumiem, pilnīgi nedod nekādu priekšstatu par spēju otru mīlēt, cienīt un lolot attiecībās. Vēl Sems piemin vispār to, kādā veidā vīrieši uztver sievietes. Cik ļoti objektificē, cik ļoti spēj iejusties viņu pasaulē, empatizē. Man tādā ziņā ir pavisam netipiski - man sievietes ir, lai izveidotu emocionāli dziļu un stabilu kontaktu un tad varētu no sirds izrunāties. Ja sievietei interesē mans prāts, rokas, uzacis, mati vai jebkas cits, izņemot manu emocionālo pasauli, tad tas esmu ES, kurš jūtas objektificēts. Tas šķebina un es cenšos no tādām atkratīties, cik ātri iespējams. Es piekrītu teorijai, ka sievietes pirmajās divās minūtes vai pat mazāk, pirmoreiz satiekot vīrieti, izvērtē, vai viņš vizuāli, uzvedībā un manierēs ir piemērots seksuālām attiecībām. Tāpēc visa tā iznešanās, zīmēšanās, lekšanās sieviešu acīm man šķiet puiciska. Sieviete sen jau Tevi ir iešķirojusi un tagad tikai var pasmaidīt vai novērsties par tādu uzvedību, kad pieaudzis vīrietis ir gatavs uz galvas stāvēt, lai iepatiktos, kaut tas nav iespējams. Apzinos, ka neesmu tipisks vīrietis ar to, ka man gandrīz visi draugi ir sievietes, man ir tikai viens draugs vīrietis. Ja skatās uz to monkey mind, tad manam ego daudz vairāk glaimo, ja pajautā no sirds "Kā Tu jūties šodien?", nevis piedāvā likties gultā. Jo daudzi cilvēki mūsdienās ir tik falši un virspusēji, ar tik īsu uzmanības laiku, ka kādam klausīties vairāk par minūti, kā otrs jūtas, tas ir ārkārtīgi reti. Current Music: https://www.youtube.com/watch?v=bAxPektSaNY |
| Sunday, October 29th, 2023 | |
| 12:24 am | “Triumfs” Šodien visu dienu domāju par to, kāpēc sarunvalodā lietojam šo vārdu tik reti. Šis vārds latviešu valodā nozīmē izcilus panākumus, kā arī sabiedrības atzinību, kas tiem nāk līdzi. Skatoties uz savu dzīvi: 1) uzstāšanās spoži zinātniskā konferencē 2) lekcijas/ referāta nolasīšana seminārā 3) teātra izrādes iestudēšana un uzvešana uz skolas skatuves Taču privātajā dzīvē, kas ir ārpus akadēmiskajiem sasniegumiem, man grūti nosaukt kādu triumfa brīdi. Kad tad attiecībās ir triumfs? Kad ir kāzas? Kad ir pirmais bērns? Viss tas tiek ilgi plānots, dažreiz nāk ar mokām, un, kad atnāk, tad var būt tāda “Cik labi, ka tas cikls ir beidzies dzīvē” sajūta. Es zinu, ka personīgi, pēc ilgstošas meditācijas, mantru skaitīšanas, iešanas uz psihoterapiju, man sanāca savu raksturu izmainīt par kādiem 270 grādiem, kas ir forši, taču ne triumfs. Gadiem ilgs darbs katru dienu rakstot dienasgrāmatu, dokumentējot savas reakcijas uz situācijām, tas bija vaiga sviedros iegūts rezultāts. Turklāt es to sāku, kad man bija 18-19, vēl kaut cik plastisks biju. Darbā arī – ja kāds bērns gada sākumā mācās uz 4, gada beigās uz 7, tas ir ilgstoša darba rezultāts, kas sasniegts bērnam, vecākiem un man sadarbojoties. Atpūtas jomā ceļojums uz manu bērnības pilsētu bija diezgan fantastisks, tajā par 95% vismaz viss bija ideāli, taču tas bija rūpīgi izplānots ceļojums. Triumfam, manuprāt, nav sakara ar perfekcionismu. Tam ir sakars ar to, ka cilvēkiem ir jāuzstāda vismaz dažas reizes dzīvē grandiozi mērķi un jāiet uz tiem, ieguldot sevi visu. |
| Thursday, October 26th, 2023 | |
| 11:54 am | Izkroļojums bērnudārzā Man jautāja viena topošā bērnudārza audzinātāja: "Kā ieviest disciplīnu grupiņā?" Grupiņā ir salikti kopā neirotipiskie bērni ar neirodiversajiem, vai, cilvēku valodā, parastie gan ar autiskā spektra bērniem, gan citiem bērniem. Bērni ir pieraduši, ka iepriekšējā audzinātāja uz viņiem kliedz, paceļ balsi, tad viņi tikai reaģē. Mana paziņa ir smalka auguma, vecumā ap 35, viņa runā ikdienā balsī, kas ir starp čukstiem un tādu balsi, ko lieto viena metra attālumā, viņai kliegšana ir pretdabiska. Es viņai teicu, ka jāatrod sevī pašpārliecība, stingrība, stalts augums, autoritāte. Blakus stāvēja mūsu abu draudzene un to nosauca par "iekšējo stieni", kas tur muguru vienmēr perfekti taisnu. Parunājos par šo ar citām pedagoģēm un viņas teica, ka tas, kas viņai būtu jādara, ir pilnīgi nenormāli sievietei. Sievietei nav jākļūst par armijas veci, kurš kliedz uz rekrūšiem. Nav jākļūst par karatē treneri, kurš pie viņa atnākušajiem piecgadniekiem stingri saka, ka jāievēro drošība, jo citādi var dabūt pa seju it kā nejauši. Viņai nav jāaudzē pauti un jārunā skaļākā un dobjākā balsī. Kas viņai būtu jādara, ir jāizprot, kāpēc iepriekšējā audzinātāja visu aizlaida tiktāl, ka bērni neklausās, ja ar viņiem runā normālā balsī. Viena no pensijas vecuma pedagoģēm pateica tieši: "Brīvvalsts laikā, Ulmaņlaikā, skolotājs bija galvenokārt vīriešu profesija. Tad ar disciplīnu bija citādi." Tagad, zemā atalgojuma un lielā stresa dēļ, tur strādā gandrīz tikai sievietes. Tas ir ačgārni. Un tad vīņas iet sanatorijās nervus ārstēt." Par laimi, minētajai topošajai audzinātājai ir jau pirmā augstāka izglītība citā jomā. |
| Friday, October 13th, 2023 | |
| 9:44 am | Irmas Šodien Irmai vārda diena. Irma dzimusi 1914.gadā. Strādāja Laimas šokolādes fabrīķī. Vēl strādāja Latvijas Filharmonijā Zirgu ielā. Man viņa bija vecmāmiņas māsa. Viņa vienmēr bija priša dāma, dzīvoja pēc devīzes: "Ja tur es neko nevar' darīt, tad es pa' to nedomā". Pie viņas bija forši ciemos gan darbā, kur varēja dabūt tuvīno koncertu reklāmas bukletiņus, gan mājās, kur bija silta tēja un dažādas zaptes. Viņas vīrs Pēteris arī strādāja Laimas fabrikā. Viņa pēc sevis ir atstājusi vedeklu Brigitu, kura ir dikti jauna, laikam 1970. gada izlaidums. Ar Brigitu var satikties vēl šai saulē. Irma bija viena no četrām māsām, vecākā un nodzīvoja visilgāk, deviņdesmit vismaz. Es domāju, ka viens no iemesliem tam bija viņas veiksmīgā laulība un stoiskais pasaules uzskats, kurā bija daudz prieka. Turklāt, atšķirībā no citām vecmammītēm, viņa prata dzīvot sev arī krietnā vecumā, prata sevi izklaidēt un izglītot, lasīja vismaz trijās valodās, pucējās visos vecumos. Ja sākumā man viņa patika, jo deva 1980-tajos bonbongas man, tad vēlāk viņa man patika par to, ka nerādīja skābu ģīmi, nedzēra, mazliet pabļāva un viss bija atkal kaut cik labi. To man no viņas mācīties. |
| Wednesday, September 27th, 2023 | |
| 1:10 pm | Šķelšanās sabiedrībā un duālisms (Žermēns no Plejādēm caur Lizu Rojalu Holtu) Svarīga mācība ir, ka uguni nevar apturēt ar uguni, jo tas tikai rada vēl vairāk uguns. Lai apstādinātu šķelšanās procesu, katram pašam ir jāpārstāj izvēlēties viena no divām pusēm. Šī ir svarīga lieta, kas jāapgūst katrai jaunai civilizācijai pieaugšanas procesā. Tas ir viens no grūtākajiem izaicinājumiem, jo pieprasa fundamentālas pārmaiņas apziņā, ko veikt nav viegli. Polaritāte un duālisms ir vilinošs un atkarību izraisošs. Izvēlēties kādu no pusēm un atbalstīt to ir zema līmeņa emocionāla vajadzība, kas palīdz mazāk nobriedušiem cilvēkiem just, ka viņiem ir mērķis, ka viņi pieder kaut kam, kas ir lielāks par viņiem pašiem. Jaunākām civilizācijām tā ir daļa no dabiskas evolūcijas. Tomēr, šī atkarību raisošā tendence polarizēties ir jāatmet, civilizācijai nobriestot. Uz Zemes šobrīd var redzēt, ka šķelšanās sabiedrībā notiek aizvien vairāk. Šīs fāzes ar intensīvu polarizēšanos arī ir dabisks process, civilizācijai nobriestot. Šie asie dziļas noslāņošanās periodi var tikt uzskatīti par iespēju logu cilvēkiem un cilvēcei izdarīt jaunas, jauna līmeņa izvēles un dziedēt atkarību no duālisma, kas ir iemesls ciešanām visā pasaulē. Tāpēc ir svarīgi ieskatīties sevī rūpīgi un sev pajautāt: “Kur es vēl izvēlos kādu no pusēm, pieņemšanas vietā, iekšēji vai ārēji?” Patiess, nevērtējošs skats uz sevi šajā jomā var atbrīvot jūs no jūsu domām, kas jūs pašus terorizē – polarizētām domām, kas noved pie polarizētām darbībām. Runājot par ārēju šķelšanos, paskatieties uz grupām, kuras atbalstāt, uz ziņām, ko skatāties, uz viedokļiem, ko paužat, un vēl. Vai tie ir vienpusēji? Šo sevī ir grūti ieraudzīt, ja vien neesat pret sevi ārkārtīgi patiess/a. Vai jūsu domas nozīmē, ka tikai jums ir taisnība, un tikai jūs esat “pamodies” un “apgaismots” ? Vai jūsu domas apsūdz citas cilvēku grupas tieši par to, ka viņi uzskata, ka viņiem ir taisnība, kaut jūs paši arī domājat, ka jums ir vienīgā taisnība? Ir smadzeņu pētījumi, ka izaicinājumi indivīda vērtību sistēmai var viņam radīt paniku un, dažreiz, agresīvu pretestību mainīties. Šis neliecina neko labu par sabiedrību, kura vēlas evolucionēt un augt. Reiz pienāk brīdis, kad svarīgāk ir atteikties no savas pārliecības nekā par to cīnīties. Tā nav viegla izvēle, jo pat neirozinātne atbalsta pieķeršanos saviem uzskatiem uz dzīvību un nāvi! Mēs zinām, ka daudzi, kas lasa šo tekstu, varētu būt aktīvisti dažādām tiesībām – bērnu, dzīvnieku, sieviešu un citām. Ir svarīgi saprast, piemēram, kur ir sieviešu atbalstīšana, jo tas jums sagādā prieku, un kur ir “ļaunās patriarhijas” kritizēšana, kas parasti ir kā nosodoša enerģija. Sāls ir motivācijā – prieks vai nosodīšana? Iekšējā, bieži slēptā, motivācija diktē apjomu, cik asi polarizācija notiek, cik ass un kategorisks ir viedoklis par vienu vai citu tēmu. Iekšējā polarizācija ir vēl grūtāk ieraugāma un viltīga. Tā nāk no nesadziedētām traumām no šīs vai citām dzīvēm, vai pat no sākotnējās nošķiršanas no Visaugstākā Kosmiskā Radītāja, un tā uztur visu polarizācijas un duālisma apziņu mūsu iekšējā vērtību sistēmā. Iekšējā polarizācija nozīmē sevis nosodīšanu, sevis kaunināšanu, agresiju pret sevi, sevis nicināšanu. Šādas emocijas pašam/ai pret sevi ir iespējamas tikai duālismā. Kā jūs zināt, paradigma šobrīd mainās. Cilvēcei augot, šī dziļā polarizācija gan iekšēji, gan ārēji, nevarēs pastāvēt. Šis ir tas, ko šobrīd daudzi jūt – viņu emocionālo ķermeni smacē, un tas izpaužas kā trauksme, depresija, panika un apjukums. Šobrīd kosmiskā līmenī notiek pārkārtošanās, kas jums palīdz atbrīvoties no duālisma jūsos. Taču šī pārmaiņa nevar notikt bez jūsu apzinātas līdzdalības un vēlmes palaist vaļā ieradumus, domu un emociju modeļus. Šis teksts nav duālisma padarīšana par bubuli zem gultas! Šis teksts ir domāts jūsu iedrošināšanai – lai jums parādītu, ka pārmaiņas jau ir pie apvāršņa, taču jums ar tām jāsadarbojas un sevī jārada vēlme mainīties līdzi laikam. Pastāvēs, kas pārvērtīsies! Ir svarīgi saprast duālisma dinamiku gan iekšēji, gan ārēji, un, cik viegli var nonākt tā varā. Bet jums ir izvēle uz to nepavilkties. Kad jūs ieskatāties sevī, savas esības tumšajos nostūros, jums ir spēja ieraudzīt, kur jums ir polarizētas domas, uzskati, kas jums šķiet kategoriski labi, vai kategoriski slikti, it īpaši pašam/ai par sevi. Šī ir atslēga iekšējai brīvībai. Atzīstat savas brūces, apskatiet, kā tās ir ietekmējušas jūsu realitāti. Kad jūs to izdarāt (bez nosodījuma), jūs atverat iespēju logu uz jaunu ceļu savā dzīvē, kas simbolizē jūsu sakārtoto, Gaismas sevi. Jūsu iekšējā dziedināšana atspoguļosies arī ārējā jūsu dzīvē un realitātē, un Mīļā Zeme būs jūsos. |
| 11:44 am | Mūsdienu jaunatnes galvenais mērķis ir sēt mīlestības sēklas, attīstīt iecietības plānu un izplatīt miera augļus sabiedrībā ar rūpīgu kalpošanu. -Satja Sai Baba |