Princese ZeltīteJaunākais | |
|
You are viewing 20 entries, 260 into the past 27. Jūnijs 2015: varbūt kaut kāda pasaules mīlestība? nevaru pat pateikt, kas mani, vecu seriālu "runci", tik ļoti piesaista tajā "sense8", bet nupat jau aizsāku skatīties trešo reizi. 25. Jūnijs 2015: skin against my skin Jāņi, protams, fiziski nokāva. Lieliskas dejas - gan lietū, gan nojumē. Par spīti lietus gāzēm salasījām jāņu zāles, aplauzām ozoliņus, sasējām sieru, kā arī spēlējām volejbolu - tādā lietū, ka acis īsti nevarēja noturēt vaļā. Tad vēl, protams, vectētiņš nodrošināja ar akordeonu dzīvo mūziku un dziedāšanu, pēršanās un jaunā peldes vieta - izpeldēt plašā upē no koku zariem. Pasakaini. Mūzika: https://youtu.be/X7gcoNUdM64 21. Jūnijs 2015:
Jocīgi tomēr to savu iedzīvi kravāt kastēs. Rūgtums. Mēģinu pieturēties pie principa - ja neesmu lietojusi gadu, tad metu ārā, vai arī pie lielas žēlastības tiek kastē "Koknese". 12. Jūnijs 2015:
Beidzot veidojas kaut kāda skaidrība par Indijas ceļojumu. No Deli lidosim uz Šrinagaru, pēc tam ņemsim busiņu un caur Kargilu tālāk uz Lehu. Paskatiet, cik tas ceļš...khm...krāšņs: https://youtu.be/0nDCnGvpWiE 8. Jūnijs 2015: Dodiet man tukšu divistabu dzīvokli tā uz 250 ērikiem! Saulainās jumtdienas Mārtiņielā strauji sarūk, jo māju pārdod, tāpēc nodarbojos ar mājokļa meklēšanu. Un jau otro reizi, stundu pirms skatīšanās, man atraksta, ka dzīvoklis jau izīrēts. Tā ir normāla prakse? Un ja es būtu no Kokneses braukusi? Vai arī visi tiešām paspēj tieši pirms manis visu krējumiņu nosmelt un man vienkārši neveicas. : Won't you wear my ring around your neck kad biju maza, tad biju kā žagata uz spīdumiem - staigāju apkārusies ar mammas gredzeniem un rokassprādzēm tik ļoti, ka bŗīvu pirkstu, man domāt, nebija. Tad kādus gadus desmit staigāju plika, likās,ka viss žņaudz, kaklarotas, pat auskari, par gredzeniem nemaz nerunājot, līdz aizvakar, pēc pāris gadu pārtraukuma, atkal nopirku sev gredzenu...un viņš uz tā pirksta jūtas tik...tik mans! Neticēju, ka tā reiz atkal būs. Nu tādi tie sīkumi. 4. Jūnijs 2015: cik maz vajag mieram uzvārīt 5 rabarberu zaptes burciņas un portishead Mūzika: https://youtu.be/rXwO07T0z1Q?list=PL5zyH_g9xXYApZjzq4knCxxSs 28. Maijs 2015: nirvana Saņēmos aizbraukt uz Bausku, rimčiku, sapirku vistu sirsniņas un citas delikateses, lai vakaros nav vientuļi un var stāvēt pie plīts. Uz lauka sasēju gurķus, salātus un burkānus. Cerams, ka kaut kas arī izdīgs, jo sunīši, protams, pēc tam nostaigāja pāri. Ābeļdārzā zāle gandrīz līdz viduklim, tur vairs ar parasto pļaujmašīnu neko nenopļaus, jādarbina traktors. Aiz gara laika pat nomazgāju mašīnu, nu, nevis tā glīti, bet vismaz vairs nav dubļu tik daudz, ka nevar pateikt mašīnas krāsu. Tagad sēžu, izgāzusies dārzā, ar vienu aci pieskatu tos trīs vilciņus, ar otru aci rakstu te, un ar ausīm skatklausos Bloodline. Nudien - kas gan nekait laukos dzīvot! 27. Maijs 2015:
uzspiest zilumam un iekšēji pavaidēt 25. Maijs 2015: no sākuma breksēns uz maizītes un tad rabarbers iekš to bezē kūk'  20. Maijs 2015: fonds "smagi"/ https://www.facebook.com/latvijasmohikani Pilnīgi sirreāls pirmais mohikāņu pierobežas brauciens - vienā brīdī tu ar Vilkaļu tanti gaidu autoveikalu un apspried, kurš kuru ir nogalinājis "Ugunsgrēkā", nākamajā jau Vecsniķerē stāvi, apskati vietējās dāmas salasītos vīngliemežu kalnus, kad viņa iekliedzas "pagaidiet, tūdaļ parādīšu jums liliputu!" un aizskrien izraut kaimiņieni no gultas. Citā brīdī norij asaras par trīs nomirušajiem bērniem un diviem nomirušajiem vīriem, pēc tam Piķeļmuižā viens pensionēts policists vecpuisis tev dāvina savas zilās vistu olas. Cāļu ciemā, kur zagām mirtes, ir četras mājas un arī viena iela - 8.marta iela. Sviļu ciemā kāda dāma jau 22 gadus nevar paelpot, jo netiek dzīvot pilsētā. Es gan tajos laukos elpoju uz pilnu plaušu. Tā pierobeža ir neaprakstāmi skaista. Gar ceļiem pilns ar ziedošām mežābelēm, zilbaltajām govīm un krāšņām alejām. kā lai tagad dzīvo tālāk?  Mūzika: https://youtu.be/mEPfJEMPjG8 19. Maijs 2015:
šodien sākam savu pierobežas mohikāņu ekspedīciju! pirmā brauciena plāns tāds:  Vilkaļi-Vecsniķere-Piķeļmuiža-Varķe-Cāļu ciems-Sviļu ciems. Kurzeme,lūdzu, esi laipna un dzīva, nevis kā parasti! 13. Maijs 20155. Maijs 2015:
visu laiku smashing pumpkins 27. Aprīlis 2015:
jūs labāk pasakiet,kāpēc es vairs nevaru iepostot otrā žurnālā, lai gan esmu tajā ielogojusies? viss tāpat nonāk te. :
 26. Aprīlis 2015:
Vakar patīkamā kompānijā biju riteņizbraucienā Jelgava-Svēte-Atpūta-Bramberģe-Zemgale (tas tiešām ir mazas apdzīvotas vietas nosaukums), mācījos dekupēt, taisīt māla podus un beigās vēl pamanījos Jaunbērzē restorānā miesiņu apēst. Gardi. Bet dibens šodien ļoti apvainojies, jo velo sēdeklis bija daudz par augstu. Laukos jau elpu aizraujošs pavasars. 24. Aprīlis 2015: bija tā: Par manas mašīnas nedienām jau sāku stāstīt. Rīgas servisā vainu nespēja atrast, tāpēc trešdien mani viegli paģirainu vilka uz 100 km netālo Koknesi. Lai gan esmu vilkta arī pirms tam, tā tomēr, kā zināms, nav patīkama pieredze, īpaši, ja jāizkuļas sešos cauri Rīgai un pēc tam vēl divas stundas koncentrēti jāskatās uz striķi. Labi, tam kaut kā tiku cauri. Nākamajā dienā salūza mammas mašīna, ko nu jau smiedamās atkal vedu pie tā paša meistara. Un lai būtu punkts uz i, vakar salūza arī vectētiņa mašīna, ar kuru biju aizbraukusi pakaļ mammai uz darbu (mani atkal vilka, tikai nu jau no Aizkraukles uz Koknesi). Tātad, mana mašīna - pagaidām nevar iedarbināt x iemeslu dēļ, bet vismaz skaidrs, ka pie vainas nav benzīna sūknis un signalizācija; mammas mašīna - neiet vairāk par 2 apgriezieniem, pēc tam viss rūc; vectētiņa mašīna - starteris beigts. Tad nu šodien pēc kādu desmit gadu pauzes atkal braukšu ar autobusu uz Reigu. Labi, ka pietika prāts suni atstāt Rīgā. 22. Aprīlis 2015:
Bija vienkārši skaista un lieliska dzimšanas diena (atskaitot to, ka ~šorīt nevarēju galvu pacelt no spilvena) Mūzika: https://youtu.be/BFQPNApwJGU 21. Aprīlis 2015:
Aiz lielās sajūsmas, ka beidzot tā dzimšanas diena, uzrāvos augšā jau piecos. Priekā, cibiņi! :) |
