:
Šodienas pirmā daļa tika pavadīta lielā saspringumā - uz vienu datoru biju es, kurai bija jāstrādā VISLAIK, un mamma, kurai vajadzēja līdz 12iem pabeigt zīmēt un izdrukāt 3 projektus. Protams, vienā brīdī pazuda arī elektrība. Tam pa vidu vēl vectētiņam un tētim kaut kur atpakaļceļā no meža nomira traktors un vajadzēja braukt viņiem pakaļ. Un vēl pa vidu bija cilvēks, kurš solījās nošauties,ja nedabūs projektu laikā. Viss kaut kā tomēr beidzās labi, pa vidu vectētiņš vēl pamanījās izstāstīt daudzus stāstus, vienu no tiem īsi atstāstīšu. Braukuši ar zaparožecu (jeb kā pats teica - vardīti) viņš un 4 kundzes sēņot. Nu, iebraukuši diezgan dziļi, pēc sēņošanas saprot, ka tāpat laukā netiks, jo apgriezties nav kur, bet atpakaļgaitā braukt nezkāpēc nav varējuši. Līdzbraucējas bijušas diezgan avantūrisku dabu, saskatījušās un pacēlušas zapiņu gaisā un vienkārši gaisā arī apgriezušas. Tāds stāsts. Tad vēl labs bija par to,kā viņš 36ajā gadā pirmo reizi redzējis zilonu - tas bijis atvests uz Madonu ar vilcienu un vedēji neesot varējuši lāga izstūķēt ārā no vagona. Cik labi, ka mājās ir savs minhauzens :)
Princese Zeltīte
Jaunākais
- Jaunākais
- Arhivētais
- Draugi
- Par sevi
- Mājaslapa
You are viewing 20 entries, 220 into the past
29. Decembris 2015
19. Decembris 2015
:
nogulēju savu cibas dzimšanas dienu. vai manu vai :)
Izveidots: 2002-12-17 14:34:26
Izveidots: 2002-12-17 14:34:26
17. Decembris 2015
:
citramons kā svaiga ūdens malks
15. Decembris 2015
:
Vispār VIDs ir reketieru banda.
Skaidrs, ka man nebija nekāda soda nauda jāmaksā. Vienkārši "nebija kārtīgi paskatījušies savā datu bāzē".
Un es jau paspēju 2 naktis negulēt un samaksāt sodu. Nu, neko, tagad jāraksta iesniegums, lai atgriež piķi. Un tagad arī mašīnai sanāks. Nu, vai nav skaista dzīve, ko.
Skaidrs, ka man nebija nekāda soda nauda jāmaksā. Vienkārši "nebija kārtīgi paskatījušies savā datu bāzē".
Un es jau paspēju 2 naktis negulēt un samaksāt sodu. Nu, neko, tagad jāraksta iesniegums, lai atgriež piķi. Un tagad arī mašīnai sanāks. Nu, vai nav skaista dzīve, ko.
12. Decembris 2015
:
Mašīnas pirkšana tomēr arī briesmīga padarīšana. Nu, kad jāturpina acīs skatīties cilvēkam, kurš melo par sistu bamperi, vai jābrauc mašīnā, kura skan tā, it kā tūdaļ izjuks.
Bet 500ajam fiatam tik skaista iekšiņa! Žēl,ka pats tik zems,ka diezin vai sēnēs varēs aizbraukt.
Bet 500ajam fiatam tik skaista iekšiņa! Žēl,ka pats tik zems,ka diezin vai sēnēs varēs aizbraukt.
7. Decembris 2015
:
6. Decembris 2015
:
kā nāk vētra, tā es gribu jūru.
5. Decembris 2015
:
I like you, you're a lot like me
25. Novembris 2015
:
Kopš braucu ar Pīķi autobusā, neviens vairs nespiežas un arī nesēžas klāt. Atkal ir gaiss un dvēselei vieta.
Bet tā jau, protams, riebjas dzīvot arhaiski bez teleporta.
Bet tā jau, protams, riebjas dzīvot arhaiski bez teleporta.
10. Novembris 2015
8. Novembris 2015
:
Ir tur Daugavpilī tāda podniece, ko visi sauc par "Mamu Ļiļu" - Lilija Zeiļa (ja esat D-pilī, noteikti aizejiet pie viņas ekskursijā uz Daugavpils keramiķu studiju). Lieliska sieviete, kuras latgaliskums ir tik spožs un balti apskaužams, ka negribas atvadīties. Šodien ar viņu pavadīju visu dienu, pie kam arī viņa man apmācīja pašā podu taisīšanā, kā rezultātā uzvirpoju vienu vāz-bļod-podu, pelnu trauku, šķīvi un mazu joku svečturīti. Skaidrs, ka laime pilnīga. Nākamnedēļ braukšu uz Rēzekni, uz pēdējo Antona Ušpeļa cepļa kurināšanu. Tur jau arī būs smeldzes jūra.
Bet citādāk lietus un škodiņa atskaņoja tikai šo - https://youtu.be/r0AYokGJD6I
Baigi. skaisti. Paldies arī par to vētras pieturēšanu.
Bet citādāk lietus un škodiņa atskaņoja tikai šo - https://youtu.be/r0AYokGJD6I
Baigi. skaisti. Paldies arī par to vētras pieturēšanu.
6. Novembris 2015
:
Vispār tas fotoredaktora darbs ir diezgan foršs. Ja varētu strādāt no mājām, tad spētu sevi iedomāties tā strādājam gadiem.
4. Novembris 2015
3. Novembris 2015
2. Novembris 2015
:
iemetu vecmammai zārkā līdzi puķu sēklas un uzreiz palika vieglāk.
26. Oktobris 2015
: virpuļi virpuļi virpuļi
Mūzika: https://youtu.be/BsvMca0xG0c
23. Oktobris 2015
:
Noskatījos treileri filmai Romeo un Džuljeta, kur apspēlēta krieva un latviešu meitenes mīlestība un piefiksēju, ka katrai otrajai latviešu meitenei augot tika pieteikts "tu tikai nepreci krievu!" Vismaz manā paziņu lokā tā bija. Es arī nekad mājās nevarētu ievest krievu. Kā jums?
7. Oktobris 2015
: Indija Sindija
Indijā noteikti nebija slikti. Vēlreiz nebrauktu (bet nu jāņem vērā,ka vēlreiz man gribas braukt tikai uz Koknesi, Jūrkalni un Jaunzēlandi). Pirmo nedēļu nodzīvojos pa Šrinagaru un Kargilu, tur bija absolūta musulmaņu pasaule, nekāda tur klasiskā, filmās redzētā Indija. Katrs ielas stūris pilns ar kareivjiem, kuri nekautrējoties mērķē arī tieši virsū. Pārāk omulīgi nav. Otro nedēļu jau braucu tuvāk Ķīnai, lielākoties noganījos tur gar Lehu. Tur atkal tāda mazā Tibeta, arī no Indijas nekādas smakas. Visur kalni ļoti uhh un ahh. Bija lieliski kdienas pārbraucieni (lai nebūtu tik izteikta kalnu slimība). Vakarā parasti sāpēja spranda no tā, ka visu dienu bolījos uz augsto un ļoti skaisto kalnu virsotnēm. Citādāk - visur viss bija ārkārtīgi negaršīgs. Kāds ēdiens varbūt ar ķiplokiem vēl tāds tīri ēdams, bet citādāk - atbraucot mājās uzreiz uzcepu kartupeļus ar sāli un bija ļoti skaisti. Pēdējās 3 dienas nodzīvojos Deli. Nezinu, vai tā bija "īstā Indija" (nu, tā par ko dzied Dons,ja), bet tā bija briesmīga. Ļaužu drūzma - neizturama, visi grib bildēties ar baltajām kundzēm, nemaz nerunājot par diedelēšanu un krāpšanos. Kopumā - gāja vienreizēji, bet arī vienreizīgi.
Tak jau uz bildēm arī kādā brīdī saņemšos, šoreiz bez lielā bildējamā ķieģeļa biju paķērusi līdzi arī gopro, skaisti sanāca safilmēt visādus tuktuka pārbraucienus un citus piedzīvojumus.
Indijā noteikti nebija slikti. Vēlreiz nebrauktu (bet nu jāņem vērā,ka vēlreiz man gribas braukt tikai uz Koknesi, Jūrkalni un Jaunzēlandi). Pirmo nedēļu nodzīvojos pa Šrinagaru un Kargilu, tur bija absolūta musulmaņu pasaule, nekāda tur klasiskā, filmās redzētā Indija. Katrs ielas stūris pilns ar kareivjiem, kuri nekautrējoties mērķē arī tieši virsū. Pārāk omulīgi nav. Otro nedēļu jau braucu tuvāk Ķīnai, lielākoties noganījos tur gar Lehu. Tur atkal tāda mazā Tibeta, arī no Indijas nekādas smakas. Visur kalni ļoti uhh un ahh. Bija lieliski kdienas pārbraucieni (lai nebūtu tik izteikta kalnu slimība). Vakarā parasti sāpēja spranda no tā, ka visu dienu bolījos uz augsto un ļoti skaisto kalnu virsotnēm. Citādāk - visur viss bija ārkārtīgi negaršīgs. Kāds ēdiens varbūt ar ķiplokiem vēl tāds tīri ēdams, bet citādāk - atbraucot mājās uzreiz uzcepu kartupeļus ar sāli un bija ļoti skaisti. Pēdējās 3 dienas nodzīvojos Deli. Nezinu, vai tā bija "īstā Indija" (nu, tā par ko dzied Dons,ja), bet tā bija briesmīga. Ļaužu drūzma - neizturama, visi grib bildēties ar baltajām kundzēm, nemaz nerunājot par diedelēšanu un krāpšanos. Kopumā - gāja vienreizēji, bet arī vienreizīgi.
Tak jau uz bildēm arī kādā brīdī saņemšos, šoreiz bez lielā bildējamā ķieģeļa biju paķērusi līdzi arī gopro, skaisti sanāca safilmēt visādus tuktuka pārbraucienus un citus piedzīvojumus.
Mūzika: https://youtu.be/9ubgnQwsf9o
1. Oktobris 2015
:
Ko visvairāk gribas pēc Indijas? Ceptus kartupeļus un tīras rokas.
15. Septembris 2015
:
Labi. Aiziet jūriņā uz to Indiju. Tak jau sen Himalajus gribēju skatīt vaigos.