Princese ZeltīteJaunākais | |
|
You are viewing 20 entries, 120 into the past 2. Maijs 201727. Aprīlis 201726. Aprīlis 201721. Aprīlis 2017:
nevar taču grīdu paslaucīt - jādanco! Mūzika: https://youtu.be/8P09rxVaQAM 20. Aprīlis 2017: Man rīt būs dzimšanas diena. Lai gan biju svēti sev nosolījusies nesvinēt, solījumu izdevās noturēt līdz aizvakardienai, kad tomēr paslīdēja roka un sāku aicināt ļaužus ciemos uz balli. Nu,kas tas ir, ka citi cilvēki kā cilvēki un viņiem pietiek ar to, ka dzimšanas dienās aiziet vakariņās, vai vienkārši var pasēdēt pie kompja? Nē, man uzreiz vajag ļembastu :) Šogad gan svinēšu dzīvoklī. Pagājušogad pie jūras gan bija iespaidīgi, bet tā kā esmu vēl ar smadzeņu trīci un vēl arīmazliet slima, tad labāk šogad bišķīt nomierināties. Ka nu ar Jāņu svinēšanu nesanāk tāpat - esmu ļoti stingri apņēmusies beidzot neuzņemt jāņu bērnus Koknesē, bet nezinu pat kur pati likties, citādāk liekas, ka vienmēr tik daudz daru un neviens nenovērtē un pēc jāņiem paliek rūgtumiņš iekšā, tā taču nevajadzētu būt, vai ne. Nu, tā. Bet tagad - pa veikaliem! Bole taču no nekā pati neuztaisīsies, vai ne :)? 18. Aprīlis 2017: Visu dienu plāns izdevās un viss bija forši, tikai Latgalē spēlēju futbolu ar vaļā jaku un vaļā rīkli, tāpēc tagad mēģinu apārstēties ar cold3 tabletītēm un kolu. Un kritiens no Lieldienu šūpolēm, liekas, rezultējies vieglā smadzeņu satricinājumā. Viss, eju atpakaļ uz gultu. 12. Aprīlis 2017:
Lielo dienu plāns: Bērzkrogs-Naukšēni-Viļāni-Koknese-Pilsru Mūzika: Eddie Vedder 3. Aprīlis 2017:
Sākas pavasaris, sāku dīdīties. Visur gribas aizbraukt, visur gribas būt un kampt. 11. Marts 2017:
Nodarbojos ar sēšanu (prieka, baklažānu) 6. Marts 2017:
par visu labāk man patīk pavasaris un dzimšanas dienas. 28. Februāris 201727. Februāris 2017: kkf Šodienas labā ziņa ir tāda,ka mohikāņu turpinājumam ir iedota nauda! Nu, nekam tur daudz, bet bendžam, kas tāpat tomēr ir daudz. Skatos, ka dažiem citiem cibiņiem arī kas ticis, ļoti forši! :) 20. Februāris 2017:
Sasēju salātus, majorānu, raudeni. Slinkums iet lejā pēc tomātiem, tie palika mašīnā. Pa nakti izlasīju gan Želves nogrieztos matus, gan DT Pirmo reizi. Abas patika. Abas pēc tam bija sapņos. Un atklāju jaunu Jauna Mēness dziesmu "Tiesa". 15. Februāris 2017:
cerams,ka spotify nenomirs. es tur tagad lieku iekšā visu savu melomāna sirdi, veidojot listes. 8. Februāris 2017: Biju Kubā. Jāsaka, kā ir – braukt uz Kubu nebija mans lielākais sapnis, jo tur galu galā ir karsts un tādai polārajai mitrenei kā man, tas tomēr sarežģī dzīvi. Motivējošie faktori par labu braucienam bija patīkamā biļetes cena un līdzbiedri. Tad nu pievēru acis uz svelmi un lecu ļotenē. Vispār jāsāk ar to,ka ceļotājiem pastāv divu veidu Kubas – klasiskais četrstūrītis,kurš sastāv no Havana-Vinales-Varadero-Trinidad un tad ir pārējā Kuba, kurā ieperās daudz mazāk iebraucēji. Nu, mēs, protams, izvēlējāmies to Kubu,kas ir ārpus četrstūrīša, izlemjot braukt uz pašu Kubas lejas daļu. Pirms tam vēl pāris dienas padzīvojāmies Havanā, kur apjautu, ka bez spāņu valodas zināšanām nekāda ceļošana Kubā vispār nenotiek. Havana bija diezgan garlaicīga, tūristu pārpildīta, visiem vēlme visur apkrāpt, vienu brīdi pat pie kādas kaulēšanās tiek draudēts ar policiju. Nu, vai tad pirmā reize. Nav ko uzkavēties, jālaižas projām. Par galamērķi tiek izvēlēta Baracoa – pilsētiņa pašā Kubas lejas daļā. Dodamies turp ar speciālu tūristiem domātu autobusu, kurš, kā izrādās, vienalga pārpildīts ar turīgajiem vietējiem. Atslēgas vārds – kondicionieris. Brauciens ar autobusu ilgst 18 stundas. Bet mums ir rums, blakus tāds runīgs vācu kungs, tā kā tas tāds sīkums. Pa ceļam šķiramies no vācu kunga, uzdāvinot viņam vietējos Kubas peso (jo Kubā ir divas valūtas – vietējo un tūrostu, pie vietējiem peso ir diezgan sarežģīti tikt klāt). Sen jau gribējās apdāvināt nabaga Rietumeiropas vīriešus. Nonākam Baracoa tieši saullēktā, atkaujamies no takšiem un atrodam naktsmājas. Lejā ļauži ir sirsnīgi. Te arī sākās musu pirmie pārbraucieni ar kravas kastēm. Vietējos autobusos nevar tikt, jo tur biļetes pārdod tikai ar kubiešu pasi. Kravas kastē gan – brauc, kas grib. Tajā skaitā arī mēs. Nu, neko, izkratījāmies, gandrīz izvēmos tajā karstumā. Vispār bija fiziski grūti – daudz negulētu nakšu, vienā, piemēram, nakts vidū pieceļamies no tā,ka milzīgs krabis skrapstinās un ložņā pa mūsu somām. Tad atkal karsts, tad naktsbiedri pazuduši. Labi, piekusu rakstīt. Vairāk uz Kubu nebraukšu. Mūzika: Majical Cloudz – Downtown 6. Februāris 2017:
ko es daru pus3 naktī? Skatos Veru Singajevsku - raidījums "Portretu Izlase" (2008) 6. Janvāris 2017:
Taisu mohikāņiem kaut kādu turpinājumu un tagad meklēju ciemus. Liels bija mans prieks, uzzinot, ka ciemā Zelta Dibens, jebšu Zalta Dibins ir tieši divi iedzīvotāji :) (skaidrs,ka jābrauc!) 5. Janvāris 2017:
Ziniet, cik jāmaksā par mazo polo, lai izietu ikgadējo apskati? 500 eiro ar kapeikām! Kur tā milda ar solīto naudu? Šitā jauniem zābakiem Elegancē nesakrāšu! 3. Janvāris 2017: Apgūstu tuvāko apkaimi. Pirmais secinājums - mūsu mājā visi nacisti, pagalmā tikai vācu mašīnas, mēs ar savu polo lieliski iekļaujamies. "Cepiens" - vienas minūtes gājienā un lielisks, Cēzara salāti milzu bļodā un garšīgi, liellopiņš arī. Pretējās mājas kurpnieks sola zābakus sataisīt divās "labās" dienās. "Latiņa" pārdevēja fantastiska, jau trešo reizi tur biju un viņa pa telefonu visu laiku pamāca draudzenes. Ciemakukulītis jau bez komentāriem. Mūzika: Stereophonics |